Rudens izskaņas teātra aktualitātes
Novembra beigās Latvijas teātru afišas papildinājušās ar vairākām jaunām izrādēm, kuras iestudējuši jauni un daudzsološi režisori. Interesanti, ka vairāki no šiem jaunajiem māksliniekiem savās debijas izrādēs izvēlējušies tematiski drāmu un drūmu noskaņu, radot iespaidu par nopietnu un pārdomām bagātu mākslas baudījumu. Lai gan nosaukumi un tēmas var šķist nomācoši, tie bieži vien aicina dziļāk ieskatīties cilvēka dvēselē un mūsdienu sabiedrības problēmās.
Dailes teātris: Nāve un meitene
Dailes teātra jaunajā zālē aktieris Niklāvs Kurpnieks debitējis režijā ar Ariela Dorfmana psiholoģisko trilleri “Nāve un meitene”. Izrāde, kuras nosaukumā jau figurē nāve, turpina teātra tradīciju atklāt jaunās telpas ar tematiski spēcīgiem iestudējumiem, jo iepriekšējā atklāšanas izrāde bija “Anarhista nejaušā nāve”. “Nāve un meitene” modelē sarežģītu situāciju, kurā upuris saskaras ar savu iespējamo spīdzinātāju. Luga, un līdz ar to arī izrāde, neatbild tieši uz jautājumu par vainu, atstājot skatītāju pašu interpretācijas telpā. Spraigais sižets un psiholoģiskā spriedze notur skatītāja uzmanību, padarot šo režijas debiju par visnotaļ veiksmīgu soli jaunajam talantam. Tomēr jāpiebilst, ka izrādē ir vairāki apšaudes momenti, kas piešķir tai papildu dramatismu.
Latvijas Leļļu teātris: “Nē! Nē! Nē!”
Latvijas Leļļu teātrī pieaugušajiem tapusi monoizrāde “Nē! Nē! Nē!”, ko iestudējusi režisore Veronika Abdul-Visocka kopā ar aktrisi Malgožatu Apsi. Lai gan izrāde pieteikta kā diskusija par to, kā lelles var palīdzēt cīņā par brīvību, tās emocionālais kodols ir nevis sašutums vai protests, bet gan nogurums. Sākotnējā iecere par protesta demonstrāciju izvērsās citādi, radot pārsteidzošu, bet dziļi rezonējošu emocionālo fokusu, kas liek aizdomāties par mūsdienu sabiedrības spēku izsīkumu un rezignāciju.
Liepājas teātris: “Navigācija uz Nekurieni”
Liepājas teātrī Elīza Dombrovska debitējusi ar poētisku, muzikālu un vizuālu fantāziju “Navigācija uz Nekurieni”. Šī izrāde izaicina skatītājus pārskatīt ierastos pasaules uzskatus un domāšanas stereotipus, kas veicina varmācību un izstumšanu. Izrādei nav lineāra sižeta, tāpēc skatītājam tiek piedāvāts ļauties radošās grupas radītajai pieredzei un interpretācijai. Lai gan izrādes “par ko tā ir” jautājums nav viegli atbildams, tā skar jaunību, atmiņas un nostalģiju, aicinot ikvienu skatītāju atrast savu personīgo pieskārienu tēmām. Dombrovska sevi definē kā postdramatiskā teātra veidotāju, un “Navigācija uz Nekurieni” ir spilgts piemērs šai pieejai.
Latvijas Nacionālais teātris: “Ods”
Nacionālajā teātrī, Matīss Budovskis debitē režijā ar Andra Kalnozola lugu “Ods”. Šī ir pirmā latviešu oriģināldramaturģija Nacionālajā teātrī šajā sezonā. Budovskis, kurš pats ir arī Nacionālā teātra aktieris, iepriekš režisējis Liepājas teātrī, iegūstot atzinību par izrādēm “Dziesmu svētki” un “Rītausmā vakaros”. “Ods” ir traģikomēdija, kas pēta attiecības – gan savstarpējās, gan ar sevi pašu. Stāsts koncentrējas ap jaunu pāri, kas gatavojas kopdzīvei jaunā dzīvoklī, taču klaidoņa nejaušais jautājums par piepildīta sapņa patieso laimi liek pārim aizdomāties par dzīvokļa un savu attiecību nepieciešamību pēc pārbūves. Kalnozols lugai piešķir savu raksturīgo humoru un valodas izjūtu, radot ikdienas absurda mirkļus, kas ir gan sirsnīgi, gan aicina uz pārdomām. Šī luga ir tapis vairāku gadu garumā, sākotnēji ar nosaukumu “Simtais ķieģelis”, un tā ir rūpīgi pārstrādāta, lai iegūtu savu pašreizējo veidolu.
Vispārīgs iespaids un tendences
Šis rudens teātra sezona Latvijā izceļas ar jaunu režisoru radošo aktivizēšanos, kuri nebaidās ķerties pie sarežģītām un emocionāli piesātinātām tēmām. Lai gan “drūma noskaņa” varētu šķist kā negatīva tendence, tā drīzāk atspoguļo mākslinieku vēlmi izprast un komentēt mūsdienu pasaules izaicinājumus, eksistenciālos jautājumus un cilvēka iekšējās pasaules sarežģītību. Šie jaunie režisori ar savām izrādēm ne tikai iepazīstina ar jaunām mākslinieciskām metodēm un skatupunktiem, bet arī aicina skatītājus uz dziļāku dialogu ar sevi un apkārtējo pasauli. Lai gan ne visas izrādes gūst viennozīmīgi pozitīvas recenzijas, katra no tām ir vērtīgs ieguldījums Latvijas teātra daudzveidībā un attīstībā.