Baltijas valstu līderi šonedēļ pēc tikšanās Rīgā ir vienisprātis – ja tiks pieņemts lēmums par dzelzceļa savienojumu demontāžu ar Krieviju un Baltkrieviju, tam jābūt kopīgam un koordinētam visām trim valstīm. Šis jautājums ir jaunums un tiek nodots tālākai izvērtēšanai ministru līmenī, taču drošības apsvērumi ir primāri.
Vienota nostāja drošības stiprināšanā
Igaunijas prezidents Alars Kariss uzsvēra, ka, lai gan situācijas Baltijas valstīs atšķiras, kopīga rīcība ir loģiska, jo joprojām notiek transporta satiksme starp Centrālāziju un citām valstīm. Šāds solis ir daļa no plašākiem pretmobilitātes pasākumiem, pie kuriem Baltijas valstis strādā, stiprinot savu reģionālo aizsardzību.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda piebilda, ka koordinācija ir būtiska ne tikai dzelzceļa jautājumā, bet arī kopējās Baltijas aizsardzības līnijas veidošanā, sadarbojoties ar Poliju. Viņš aicināja Eiropas Komisiju nodrošināt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa finansējumu šādiem stratēģiski svarīgiem projektiem.
Komplekss risinājums drošības stiprināšanai
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs apliecināja, ka visi lēmumi tiks pieņemti kopīgi, taču tie vēl nav galīgi. Procesā tiks iesaistīti valdības līmenis, militārie un aizsardzības speciālisti, uzsverot, ka šis jautājums skar ne tikai dzelzceļu, bet arī citus pretmobilitātes pasākumus, kas veido kopīgu aizsardzības telpu. Domājams, ka šie pasākumi tiks skatīti kā vienots un visaptverošs risinājums, lai maksimāli stiprinātu Baltijas valstu drošību.
Lai gan diskusijas ir sākušās, un militārie analītiķi jau norādījuši, ka esošie savienojumi ar Krieviju rada tiešus drošības riskus, izšķiršanās par sliežu demontāžu prasa rūpīgu izvērtēšanu, īpaši ņemot vērā tranzīta biznesa ietekmi un nepieciešamību pēc plašākas stratēģiskās saskaņošanas.