Liepājā godinās XX gadsimta mūzikas revolucionāru Pjēru Bulēzu ar iespaidīgu simtgades koncertu
Liepāja kļuvusi par ievērojamu kultūras notikumu mājvietu, pulcējot mūzikas cienītājus uz unikālu koncertu, kas veltīts viena no 20. gadsimta radikālākajiem un ietekmīgākajiem komponistiem, diriģentiem un domātājiem Pjēra Bulēza (Pierre Boulez) simtgadei. Koncertā, kas notika 27. septembrī koncertzālē „Lielais dzintars”, Latvijas publika tika aicināta piedzīvot Bulēza sarežģītākos un spožākos šedevrus, kuros sastopas klasiskās mūzikas instrumenti ar moderno elektroniku. Šis pasākums ir ne tikai veltījums komponista simtgadei, bet arī apliecinājums Liepājas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 programmas nozīmīgumam.
Pjēra Bulēza – Avangarda Mūzikas Vēstneša Mantojums
Pjērs Bulēzs (1925–2016) bija figūra, kas drosmīgi izaicināja muzikālās tradīcijas, ieviešot jaunus skaniskās domāšanas veidus. Viņš bija viens no laikmetīgās mūzikas revolucionāriem, kas paplašināja un attīstīja seriālismu, pārkāpjot Arnolda Šēnberga divpadsmit toņu sistēmas robežas. Bulēzs nebaidījās eksperimentēt, iekļaujot savos darbos matemātiku, dzeju un filozofiju, radot darbus, kas ir ne tikai klausīšanās, bet arī intelektuāla un mākslinieciska izziņa. Viņa dibinātais Parīzes Pompidū centra mūzikas un skaņas pētniecības institūts IRCAM ir kļuvis par vienu no pasaules vadošajiem mūzikas izpētes centriem, veicinot inovācijas un jaunrades procesu mūzikas pasaulē. Bulēza vīzija bija radīt mūziku kā zinātniskās izpētes laboratoriju, kurā zinātnieki un mūziķi ciešā sadarbībā atklāj jaunus skaņu horizontus. Viņš uzskatīja, ka mūzika spēj pārsniegt vienkāršus skaņu piedzīvojumus, īpaši izmantojot tehnoloģijas un plašākus eksperimentus. Arī latviešu vijolniece Magdalēna Geka sniedza ievērojamu priekšnesumu, atskaņojot Bulēza skaņdarbu vijolei “Anthèmes II” (1997), kurā vijole mijas ar dzīvo elektroniku, radot telpiski daudzdimensionālu skaņu ainavu reāllaikā. Tas ir lielisks piemērs tam, kā tehnoloģijas var bagātināt un transformēt akustisko skaņu. Viņa radīja arī grandiozu skaņdarbu “Répons” (1980–1984), kas ir patiess IRCAM rīku – elektronisko instrumentu, skaņu sintēzes un datorprogrammu – demonstrējums, ļaujot elektroniski manipulēt skaņu atskaņošanas laikā. Tas ir aizraujošs klausīšanās baudījums, kurā akustiskās un elektroniskās skaņu frontes saspēlējas, radot harmoniju un skaņu daudzveidību.
Koncerta Programma un Izpildītāji
Koncertprogramma, kas tika piedāvāta Liepājas publikai, bija rūpīgi veidota, lai atspoguļotu Pjēra Bulēza daiļrades daudzveidību un novatorismu. Pirmajā daļā starptautiski atzītā latviešu vijolniece Magdalēna Geka izpildīja Pjēra Bulēza skaņdarbu vijolei “Anthèmes II” (1997). Šis darbs ir brīnišķīgs piemērs tam, kā dzīvā elektronika var mijiedarboties ar akustisko instrumentu, radot neaizmirstamu skaņas pieredzi. Vijoles skaņa kļuva par pamatu, ko elektronika reāllaikā transformēja un atspoguļoja, veidojot telpiski daudzdimensionālu skaņu ainavu. Tas ir aicinājums izbaudīt dialogu starp cilvēku un tehnoloģiju mūzikā. Koncerta kulminācijā skanēja viens no Bulēza iespaidīgākajiem un skaistākajiem skaņdarbiem “Répons” (1980–1984). Šis darbs demonstrē IRCAM radīto tehnoloģiju potenciālu, apvienojot elektroniskos instrumentus, skaņu sintēzi un datorprogrammas, lai radītu sarežģītas un dinamiskas skaņu struktūras. Tā ir patiesi aizraujoša klausīšanās pieredze, kurā mijas akustiskās un elektroniskās skaņu pasaules, solopartiju un harmoniju izsmalcināta saspēle. Šo komplicēto darbu izpildīja kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” diriģenta Normunda Šnē vadībā, kopā ar starptautisku solistu un skaņu meistaru komandu, tostarp arfisti Lisī Spedikato, pianistiem Sanitu Glazenburgu un Robertu Flaicu, cimbalisti Fransuāzu Rivalānu, kā arī sitaminstrumentālistiem Elvju Endeli un Gunti Freibergu. Pasākuma tehnisko nodrošinājumu un skaņas aprīkojumu nodrošināja IRCAM speciālisti ciešā sadarbībā ar “Lielā dzintara” speciālistiem, radot optimālu akustisko vidi, īpaši priekšējās partera rindās, kur skatītāji bija ieskauti gan mūziķos, gan skaņas aparatūrā. Šāda pieeja nodrošināja patiesi ieskaujošu un unikālu klausīšanās pieredzi.
Liepāja kā Kultūras Centrs
Šis iespaidīgais koncerts ir daļa no plašākas programmas, ko Liepāja īsteno, gatavojoties kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027. gadā. Sadarbība ar prestižo IRCAM institūtu un Latvijas un ārvalstu mūzikas profesionāļiem apliecina Liepājas ambīcijas un spēju kļūt par nozīmīgu starptautisku kultūras centru. Pasākums ne tikai godināja Pjēra Bulēza mantojumu, bet arī demonstrēja Liepājas “Lielā dzintara” koncertzāles potenciālu uzņemt un īstenot pasaules līmeņa kultūras notikumus. Šis unikālais koncerts sniedza klausītājiem ne tikai dziļu ieskatu laikmetīgās mūzikas sarežģītībā un skaistumā, bet arī apliecināja Pjēra Bulēza nenoliedzamo ietekmi uz mūsdienu muzikālo ainavu. Viņa novatoriskā pieeja, apvienojot klasiskos instrumentus ar elektroniku un dziļu intelektuālo saturu, turpina iedvesmot un izaicināt gan mūziķus, gan klausītājus visā pasaulē.