Lietuvas sabiedriskā medija LRT darbinieki protestē pret politiķu mēģinājumiem ietekmēt raidsabiedrības darbu. Runa ir par izmaiņām likumā, kas atvieglo LRT ģenerāldirektora atlaišanu, samazinot tam nepieciešamo padomes locekļu balsu skaitu. Iepriekš arī tika veikts medija audits, bet tagad tā budžets ir iesaldēts. Latvijas Radio raidījums “Mediju anatomija” skaidro, kas notiek kaimiņvalsts sabiedriskajā medijā un cik pamatotas ir bažas par politiķu uzbrukumu mediju brīvībai.

Klusums ēterā. Pret ko iebilst Lietuvas Sabiedriskā medija redakcija?

Strīdīgo likuma grozījumu iesniedzējs ir viena no valdības partijām – populistiskā “Nemunas rītausma”. Tā bija pavasarī veiktā audita iniciatore, un partijas pārstāvji bieži kritizē sabiedrisko mediju, pārmetot tam arī viedokļu dažādības trūkumu.

LRT darbinieki ir sākuši nedēļu ilgu protestu ar klusuma brīžiem ēterā, lai vērstu uzmanību uz jau ilgstošajiem uzbrukumiem medijam.

LRT: Tas vairs nav stāsts par vienu cilvēku un ģenerāldirektoru

“Šobrīd mēs uzskatām, ka tas vairs nav stāsts par vienu cilvēku un ģenerāldirektoru. Tas ir par sabiedrisko mediju un mūsu – manis un manu kolēģu – spēju strādāt brīvi, būt neatkarīgiem žurnālistiem, jo mēs redzam iniciatīvas un idejas, kas būtībā palielinātu politisko ietekmi sabiedriskajā medijā,” skaidro LRT galvenā redaktora vietniece Aleksandra Ketleriene. “Un mēs domājam, ka Ungārija, Polija, Slovākija parādīja, uz kurieni tas ved. Tāpēc uzskatām, ka šobrīd mums ir ļoti nopietni draudi vārda brīvībai Lietuvā.”

Prasīta, vai spiediens pret LRT nāk nevis no vienas, bet pat vairākām politiskajām partijām, Ketleriene sāk, skaidrojot to, kā darbojas Lietuvas sabiedriskā medija pārvaldība:

“Mums sabiedriskajā medijā ir padome, ko veido 12 cilvēki, un astoņus no tiem deleģē politiķi. Četrus deleģē prezidents, bet divus – iepriekšējā valdība un iepriekšējā opozīcija. Tāpēc mēs domājam, ka pašreizējai valdībai un prezidentam ir kopīgas intereses iegūt lielāku politisku ietekmi sabiedriskajā medijā.”

LRT iepriekš kritizēts par objektivitātes trūkumu un dažādu viedokļu neatspoguļošanu. Daļēji kritika tiešām nāk no reāliem cilvēkiem, nevis tikai politiķiem, atzīst LRT galvenā redaktora vietniece.

“Bet mēs taču joprojām esam demokrātiska valsts. Tas ir pilnīgi normāli, ka kādam kaut kas patīk un kādam nepatīk,” viņa turpina. “Es neredzu problēmu tajā, ka cilvēki saka, piemēram: “Man nepatīk tonis” vai “Man šķiet, ka jūs esat neobjektīvi.” Bet jau vairāk nekā gadu – es pat teiktu, kopš Covid-19 laika – mēs redzam, ka daži politiķi vienkārši izmanto sabiedrisko mediju kā mērķi, lai saviem atbalstītājiem parādītu: “Lūk, viņi ir pie visa vainīgi.” Viņi aktīvi izplata šo naratīvu, sevišķi pirms vēlēšanām, kas mums bija pagājušajā gadā. Šī valdība strādā tikai gadu.”

Sociālajos tīklos kritiku pret LRT palīdz izplatīt boti un troļļi

Arī sociālajos tīklos novērojama milzīga botu un troļļu armiju darbība. LRT tam pat ir pierādījumi.

“Piemēram, vietējās ziņu lapās ar maz sekotājiem un niecīgu komentāru skaitu, tiklīdz tiek publicēts kaut kas par sabiedrisko mediju, pēkšņi parādās simti un tūkstoši kritisku komentāru,” stāsta Ketleriene.

“Tāpēc es domāju, ka tā ir kombinācija – cilvēki, kuri vienkārši ir neapmierināti (un tas ir normāli), politiķi ar savām interesēm un troļļu/botu armijas, kas palīdz izplatīt vienu un to pašu naratīvu, tikai no dažādiem leņķiem,” skaidro LRT pārstāve.

Un naratīvs vienmēr ir viens un tas pats – ka LRT strādā vienai partijai, kas tagad ir opozīcijā. Ketleriene pauž, ka pat redzējusi viltus ziņas, kurās apgalvots, ka žurnālisti ir šīs partijas biedri:

“Kas ir pilnīgas muļķības. Un, kad tu prasi pierādījumus, protams, to nav. Tāpēc šobrīd ir ļoti grūti saprast, no kurienes kas nāk.”

LRT galvenā redaktora vietniece: Žurnālistus grib apklusināt, jo viņi nav ērti

Lietuvā ir jūtama vēlme – tāpat kā daudzviet citur pasaulē – ietekmēt mediju brīvību un pilsoniskās sabiedrības izpausmes. Tam piekrīt arī LRT pārstāve:

“Viņi [politiķi] saprot, ka sabiedriskajam medijam ir ietekme uz sabiedrību. Mums ir pierādījumi – ja notiek kas svarīgs, piemēram, Covid-19 vai karš Ukrainā, cilvēki pārslēdz uz sabiedrisko mediju, jo zina, ka tur atradīs uzticamu un aktuālu informāciju visos mūsu kanālos. Tāpēc daudzi politiķi – ne visi, bet daudzi – vēlas kontrolēt naratīvu, lai būtu viņiem lojāli cilvēki, kas to izplatītu. Es to vairs nevaru saukt par žurnālistiku. Cilvēki, kas strādā valdības interesēs, nav žurnālisti – tie ir sabiedrisko attiecību speciālisti vai pat propagandisti, kā tas notiek dažās valstīs. Tāpēc, jā – 

viņu mērķis ir apklusināt īstu žurnālistiku, jo mēs esam neērti. Mums ir daudz rakstu un TV sižetu par korupciju un citām problēmām valstī – tas ir mūsu darbs. Un daudziem politiķiem tas, protams, nepatīk.”

Politologs: Sabiedriskā medija auditā atklāja sistēmiskas kļūdas

Lietuvas Valsts revīzijas birojs auditā konstatēja, ka LRT savas finanses pārvalda caurspīdīgi un efektīvi, lai gan atsevišķas procedūras ir jāuzlabo. Politologs, Kauņas Tehnoloģiju universitātes Sociālo, humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes lektors Vītauts Valentinavičs iebilst, ka audita rezultāti nav tik nevainīgi, kā pirmajā acu uzmetienā varētu šķist.

“Ir divas pozīcijas. Pirmā saka, ka tas ir politiskais spiediens, bet otrā pozīcija ir, ka tas ir izpilddirektores rīcības un Valsts kontroles revīzijas rezultāts, kas bija pirmā revīzija 15 gadu laikā,” viņš stāsta. “Un tas ir svarīgs fakts, jo viņa pat centās panākt, lai šī revīzija nenotiktu. Tas ir ļoti svarīgi – viņa darīja daudz, lai revīzija netiktu veikta, un, kad beidzot revīzija notika un tika publicēti tās rezultāti, daļa cilvēku bija šokēti. Citi teica, ka tas nav nopietni, ka revīzija tikai parāda kļūdas, kuras direktore varētu izlabot. Bet

es, cilvēks, kurš desmit gadus strādājis parlamenta ombuda iestādē un vadījis departamentu, kas uzrauga institūcijas, zinu pēc savas pieredzes, ka tās nav vienkāršas kļūdas, bet gan sistemātiskas problēmas.

Es pat publiski savos sociālajos tīklos publicēju sarakstu ar 13 sistemātiskām problēmām, kuru dēļ Sabiedriskā medija padomei pat šobrīd būtu pamats atstādināt direktori. Tātad tas nav tik vienkārši, kā mēģina pasniegt žurnālisti vai pats sabiedriskais medijs.”

Eksperts: Sabiedriskais medijs pārāk stipri ierobežo otras puses iespēju izteikties

Valentinavičs arī pauž, ka viņu satrauc, kā viss attīstās. Viņaprāt, pašlaik sabiedriskais medijs un žurnālisti izmanto platformu, lai izplatītu protestu vēstījumu, bet otrai pusei iespēja runāt ir stipri ierobežota. Un nevar panākt vienlīdzīgu auditoriju, lai abas puses varētu izklāstīt problēmas un iespējamos risinājumus.

“Vispirms gribu atgādināt klausītājiem, ka Lietuvā ir īpašs likums par sabiedriskā medija finansēšanu. Mēs visi – gribam vai negribam – finansējam sabiedrisko mediju. Tas nozīmē: pat ja mani neinteresē sabiedriskais medijs, man par to jāmaksā,” stāsta Valentinavičs. “Tāpēc sabiedrībai ir pilnīgas tiesības interesēties, kas tur notiek, jo neviens negrib finansēt iestādi, kurā ir pārkāpumi vai slikta pārvaldība. Turklāt sabiedriskajam medijam naudas netrūkst; revīzijā pat konstatēts, ka ir uzkrājumi. Ir daudz problēmu, kuras jāatrisina. Izpilddirektore saka: “Es varu to atrisināt.” Taču jāatceras, ka revīzijas mērķis nav tikai atklāt problēmas, bet arī noskaidrot, kurš ir atbildīgs, un nodrošināt atbildību. Tas ir valsts revīzijas pamatuzdevums – to var atrast jebkuras valsts kontroles dokumentos.”

Uz jautājumu, vai viņam ir bažas par politisko spiedienu uz sabiedrisko mediju, Valentinavičs atbild:

“Vispirms jāsaka, ka jāapzinās, kurš iesniedzis priekšlikumu, un tas var satraukt. Bet kā politologs es vienmēr saku: parlamentam kā demokrātiskai institūcijai ir tiesības apturēt priekšlikumu, ja tas ir prettiesisks vai neatbilst demokrātijas principiem.

Manuprāt, ja šie grozījumi tiks koriģēti atbilstoši Konstitūcijai un Eiropas Savienības normām, tie varētu tikt pieņemti un neradīt problēmas.”

Vienlaikus, viņaprāt, problēma ir tajā, kā sabiedriskais medijs to ir ielicis noteiktā rāmī, un šī versija jau ir aizgājusi gan Lietuvas, gan Eiropas plašsaziņas līdzekļos kā “politisks uzbrukums” šim medijam, kaut arī patiesībā nekas vēl nav noticis – šis ir tikai pirmais likumdošanas posms:

“Priekšlikumu vēl izskatīs divas parlamenta komisijas. Arī es varu iesniegt tām savu ekspertīzi. Visi viedokļi tiks uzklausīti. Kultūras ministre ir teikusi, ka projekts tiks koriģēts atbilstoši likumiem un Konstitūcijai. Protams, protestēt ir atļauts – tas nav apstrīdams. Kas nav normāli – ka pretējās puses viedoklis netiek sadzirdēts sabiedriskajā medijā.”

Tāpat vēl viena problēma esot tā, ka izpilddirektore publiski apvainoja pat sabiedriskā medija padomi – augstāko institūciju, kas iecēla viņu amatā. Izpilddirektore apgalvojusi, ka tā it kā arī esot ieinteresēta “pārņemt” sabiedrisko mediju, pauž Valentinavičs:

“Tas viss izskatās pēc interešu konflikta. Kā jau rakstīju vienā savā rakstā – aiz sabiedriskā medija direktores stāv dažādas intereses. Revīzija parādīja, ka liela daļa iepirkumu veikta bez konkursa. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka noteiktas interešu grupas varēja vienkārši tikt pie līgumiem un tad ražot saturu sabiedriskā medija vārdā. Un direktore aizstāv šīs intereses – arī tās, kas ir aiz viņas.”

Viļņas Universitātes profesors saskata politisku vēršanos pret LRT

Politologs un Viļņas Universitātes profesors Ramūns Vilpišausks notiekošajā tomēr saskata politisku vēršanos pret sabiedrisko mediju.

“Protams, parlamenta deputātiem ir tiesības izvērtēt, kā sabiedriskais medijs izmanto nodokļu maksātāju naudu. Taču politiskais konteksts ir tāds, ka analītiķu un opozīcijas deputātu vidū ir diezgan daudz aizdomu, ka valdošā koalīcija, īpaši viena tās partija – “Nemunas Rītausma” – un tās līderis, īsteno politisku plānu, lai mēģinātu nomainīt Lietuvas sabiedriskā medija ģenerāldirektoru un ietekmēt to, kas tiek pārraidīts – programmu saturu, kas bieži ir kritisks pret valdošajām partijām un politiķiem, un arī, piemēram, Lietuvas prezidentu, kā tam arī, manuprāt, vajadzētu būt.”

Kā konflikts atrisināsies, šobrīd prognozēt ir grūti. Tomēr spēku samērs parlamentā un valdībā liek apšaubīt, ka ir gaidāms viegls kompromiss.

“Tas atkarīgs no tā, vai sociāldemokrāti atbalstīs “Nemunas rītausmas” priekšlikumus mainīt kārtību, kā padome ievēl sabiedriskā medija ģenerāldirektoru, un citus tās ierosinājumus. Tas lielā mērā ir atkarīgs tieši no sociāldemokrātiem, jo viņi ir lielākā partija pašreizējā koalīcijā,” pauž Vilpišausks. “Viņi paši uzaicināja Ņemunas rītausmu” pievienoties valdībai, zinot par tās diezgan pretrunīgajiem priekšlikumiem ne tikai attiecībā uz sabiedrisko mediju, bet arī uz citām institūcijām, kas ir svarīgas tiesiskumam un liberālās demokrātijas kvalitātei – piemēram, Konstitucionālo tiesu.”

Politologs atzīmē – šobrīd nav īsti skaidrs, kāda ir sociāldemokrātu pozīcija. Taču daudzi analītiķi domā, ka sociāldemokrāti tiek faktiski piespiesti, lai iegūtu atbalstu nākamā gada budžetam, kas tagad tiek apspriests un par kuru drīzumā balsos parlamentā. 

“Bija iespējamas arī citas koalīcijas ar sociāldemokrātiem, piemēram, kopā ar Zemnieku un zaļo savienību un Demokrātu savienību. Tad būtu pietiekami mandātu vairākumam,” skaidro Vilpišausks. “Tas būtu ļoti neliels vairākums, jā – bet iespēja pastāvēja. Tomēr sociāldemokrāti jau pagājušā gada beigās, sākot koalīcijas veidošanu, nolēma uzaicināt “Nemunas rītausmu”, kā publiski tika skaidrots – lai būtu “ērts” vairākums parlamentā.”

Politologs turpina, ka bija gan skaidrs – šis būs sarežģīts partneris, jo daudzi viņu priekšvēlēšanu solījumi bija tīri populistiski, uzbrūkot tā dēvētajām “sistēmiskajām” partijām, īpaši konservatīvajiem, un kritizējot dažādas institūcijas, tostarp medijus:

“Un tādi viņi ir bijuši visu šo laiku. Taču sociāldemokrāti diezgan kategoriski atsakās pat apsvērt citas koalīcijas, īpaši sadarboties ar konservatīvajiem, kas šobrīd ir lielākā opozīcijas partija.”

Tas, viņaprāt, novedis pie šodienas situācijas, kur partija izvirza ļoti pretrunīgus priekšlikumus, bet sociāldemokrāti pret tiem ir ļoti piesardzīgi. Un bieži pat nav skaidrs, kāds ir viņu viedoklis. Līdz ar to viņi uzņemas daļu atbildības par koalīcijas lēmumiem.

Politologs arī izvairīgi komentē šīs situācijas atrisinājumu. Ja žurnālistu protesti un viņu atbalstītāju spiediens pārliecinās koalīciju – īpaši sociāldemokrātus – neatbalstīt “Nemunas rītausmas” priekšlikumus, tas būtu pārsteigums:

“Daudzi politiķi – arī sistēmiskie – nav sajūsmā, ja viņus kritizē žurnālisti. Un, pat ja publiski viņi runā par neatkarīgu mediju nozīmi, privāti viņi to uztver daudz mazāk aizrautīgi. Es domāju, ka sociāldemokrāti nogaidīs, kā turpinās sabiedriskā diskusija. Viņi vispirms gribēs pieņemt nākamā gada budžetu. Ja tas izdosies, viņi jutīsies stiprākā pozīcijā sarunās ar “Nemunas rītausmu”.”

Politologs: Neatkarīgi no likuma grozījumiem konflikts turpināsies

Taču, viņaprāt, neatkarīgi no tā, kas notiks ar šiem likuma grozījumiem par sabiedrisko mediju, konflikts turpināsies.

“Dažiem deputātiem šī tēma ir ļoti ērta – tā palīdz noturēt atbalstītāju uzmanību, uzturēt publisku strīdu. Viņi no tā iegūst redzamību. Daudzi viņu atbalstītāji uzskata, ka sabiedriskais medijs ir “elite”, kas esot tendencioza pret alternatīviem viedokļiem. Viņi nepieņem domu, ka viedokļiem jābūt faktos balstītiem,” uzskata Vilpišausks.

Tā ir sava veida kultūras konfrontācija, piebilst politologs. Līdzīga tai, kas redzama daudzās Rietumu valstīs.

“Lai gan Lietuvā tā joprojām ir mazāk ietekmīga nekā, piemēram, dažās citās Eiropas valstīs, kur populisti jau ir mainījuši spēles noteikumus – ierobežojuši mediju neatkarību, tiesu neatkarību un citu institūciju darbību, kas kalpo kā līdzsvara mehānisms. Šādi riski pastāv, taču tie nav tik lieli, kā, piemēram, Ungārijā vai citās valstīs, kur demokrātijas atkāpšanās ir acīmredzama,” viņš turpina.

LRT pašreiz jūt sabiedrības atbalstu

Pašreiz, atbalstot LRT, daudzi darbinieki protestē. Turklāt atbalstu sabiedriskais medijs jūt arī no ārpuses, atzina LRT galvenā redaktora vietniece Aleksandra Ketleriene:

“Pirms stundas mūsu protestu publiski atbalstīja [Lietuvas] bijusī prezidente Daļa Grībauskaite. Tas bija ļoti nozīmīgs atbalsts, jo līdz šim viņa bija diezgan neitrāla. Bet kopumā pateikt ir grūti. Redzēsim nākamnedēļ – mums būs protests pie parlamenta. Daudzi saka, ka nākšot, bet, protams, to nevar zināt, līdz tas nenotiek.”

Ketleriene arī dalās ar kādu personīgu stāstu:

“Man ir draugs, kurš strādā Klaipēdā, pie jūras – otrā Lietuvas pusē. Viņš ir ārsts. Un viņš man teica: “Es būšu tajā dienā Viļņā un atnākšu uz protestu.” Es redzu, ka daudzi cilvēki, kas gadiem ilgi nav gribējuši iesaistīties politikā vai publiskajā dzīvē, tagad saka: “Pietiek. Es nākšu.” Tāpēc redzēsim nākamnedēļ. Taču privāti atbalstu mēs redzam – bet arī uzbrukumus. Personīgus uzbrukumus. Ir mēģinājumi mūs iebiedēt. Tātad ziņas nāk no abām pusēm.”

Maz cerību, ka valdība atkāpsies no rosinātajiem priekšlikumiem

Taču, neraugoties uz sabiedrības un žurnālistu atbalstu, Ketleriene arī netic tam, ka parlaments un valdība atkāpsies no iepriekš rosinātajiem priekšlikumiem.

“Piemēram, daudzas starptautiskas institūcijas ir reaģējušas, un viņi par to nedomā. Tas ir ļoti slikti, jo 2027. gadā tieši Lietuva būs ES Padomes prezidējošā valsts. Un tas būtu ļoti slikti, ja mēs visu laiku saņemtu jautājumus par mediju brīvību. Bet es neredzu, ka politiķiem tas rūp. Varbūt ne visiem, bet daudziem – ne. Viņi ir apņēmušies un mēģina visu izdarīt ātri,” viņa pauž. “Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc mēs protestējam. Mēs esam žurnālisti – mēs nevēlamies protestēt. Bet mums nav citas iespējas. Viss notiek tik ātri. Normālā demokrātiskā valstī būtu diskusijas, forumi, kur visa žurnālistu kopiena varētu izteikties par sabiedrisko mediju un tā pārvaldību. Un es piekrītu – pārvaldību vajadzētu mainīt, jo pašreizējā sistēma ir slikta. Padomē ir 12 cilvēki – seši pret sešiem – un bieži vien nevar panākt vienošanos.”

Bet diskusijas nenotiek, viņa uzsver. Un ar žurnālistiem neviens nerunā.

“Tāpēc, manuprāt, tas izriet no viņu domāšanas – “mēs esam valdība, un mēs jums pateiksim, kā jums strādāt”. No augšas uz leju. Tieši tas izsauc mūsu pretreakciju,” atzīmē LRT pārstāve.

Jau otrdien pie Lietuvas Seima plānots protests, kurā piedalīsies LRT žurnālisti un citi darbinieki. Ļoti iespējams, ka protests varētu izvērsties plašs, bet, vai parlaments šos iebildumus sadzirdēs, gan nav droši. Arī Latvijas Žurnālistu asociācija brīdina, ka politiķu stiepšanās pēc mediju kontroles apdraud demokrātijas pamatus.