Lietuvas politiskie lēmumi par sabiedrisko mediju raisa satraukumu Baltijas žurnālistu vidē
Pēdējās nedēļās Lietuvas sabiedriskā medija LRT situācija ir izraisījusi plašas diskusijas un satraukumu ne tikai pašā Lietuvā, bet arī citās Baltijas valstīs, uzsverot pieaugošo bažu par sabiedrisko mediju neatkarību un politisko ietekmi. Parlamenta lēmumi par LRT budžeta iesaldēšanu uz trim gadiem un procesu vienkāršošanu ģenerāldirektora atlaišanai ir radījuši nopietnu satraukumu profesionālajā žurnālistu kopienā, kas šos soļus uztver kā mēģinājumu politiski ietekmēt medija darbību.
Igaunijas un Latvijas atbildes un tendences
Notikumi Lietuvā ir piešķīruši jaunu impulsu sarunām Igaunijā par to, kā efektīvāk pasargāt sabiedriskajam medijam paredzēto finansējumu no politiskām svārstībām. Lai gan Igaunijas sabiedriskais medijs ERR saskaras ar līdzīgām problēmām, jo tā budžets ir atkarīgs no valsts budžeta un politiskiem lēmumiem, tiek meklēti jauni modeļi, kas nodrošinātu lielāku stabilitāti.
Savukārt Latvijas sabiedriskā medija LSM galvenā redaktore Anita Brauna norāda, ka Lietuvā notiekošais iekļaujas plašākā tendencē, kas vērojama daudzās valstīs. Populistiski politiskie spēki bieži vien apsūdz neatkarīgos medijus pretvalstiskā rīcībā, izmantojot līdzīgus argumentus kā pārmērīga liberalitāte, neobjektivitāte vai pat propagandas izplatīšana. Šādas apsūdzības nereti sakrīt ar Kremļa vēstījumiem, kas rada papildu bažas par ārēju ietekmi. Brauna uzsver, ka, lai gan Latvijā ir izstrādāts divu līdz trīs gadu finansējuma modelis, kas sniedz zināmu prognozējamību, tomēr ilgtermiņa risinājums – stabils un neatkarīgs finansējuma modelis – vēl nav atrasts. Politiskās vēsmas Latvijā arī pierāda, ka pat ar prognozējamu finansējumu var rasties mēģinājumi to samazināt.
Baltijas valstu sabiedrisko mediju budžeti un izaicinājumi
Salīdzinoši, Lietuvas sabiedriskā medija LRT budžets ir vislielākais Baltijā, tomēr, rēķinot procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), tas ir viens no zemākajiem reģionā. Tiek norādīts, ka LRT saņem 0,09% no IKP, kamēr Eiropas Savienības un EBU vidējais rādītājs 2024. gadā bija 0,13%. Latvijas sabiedriskajam medijam (LSM) 2025. gadā plānots finansējums 69 miljonu eiro apmērā, kas ir otrajā vietā aiz LRT. Igaunijas sabiedriskais medijs ERR strādā ar vismazāko budžetu Baltijas valstīs.
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) ir paudusi satraukumu par politisko spiedienu pret medijiem, norādot, ka mēģinājumi politiski ietekmēt sabiedrisko mediju neatkarību ir bīstami demokrātijas erozijas simptomi. LŽA uzsver, ka sabiedriskie mediji eksistē, lai kontrolētu varu un veicinātu informētu diskusiju, nevis lai pakļautos politiskajām interesēm. Lai gan Latvijā tradicionāli ir skatīta uz Lietuvas mediju politiku kā uz labu piemēru, šajā gadījumā Latvijas politiķiem nevajadzētu steigties mācīties no Lietuvas kolēģu pašreizējās rīcības.
Aicinājums stiprināt mediju neatkarību
Situācija Lietuvā ir īpaši satraucoša, jo tā nav vienreizējs incidents, bet gan daļa no plašākas tendences, kurā politiskie spēki cenšas paplašināt savu kontroli pār sabiedrisko mediju telpu. Publiskie uzbrukumi žurnālistiem un mēģinājumi radīt politiski izdevīgus strukturālus risinājumus grauj sabiedriskā medija reputāciju un autoritāti, radot bīstamu precedentu visam reģionam.
LŽA aicina Latvijas valsts pārvaldi un likumdevējus nodrošināt pilnīgu sabiedrisko mediju redakcionālo un institucionālo neatkarību, kā arī caurspīdīgus, politiski neitrālus un profesionālus mediju atbalsta mehānismus. Tiek uzsvērts, ka mediju brīvība ir demokrātijas drošības balsts, nevis luksuss, un tā ir pamats valsts noturībai pret manipulācijām, dezinformāciju un varas ļaunprātīgu izmantošanu.
Lai gan Latvijā šobrīd politiskais spiediens pret sabiedriskajiem medijiem nav tik izteikts kā Lietuvā, arī šeit ir novērojami satraucoši signāli. Piemēram, politiķu nevēlēšanās akceptēt nevalstisko organizāciju izraudzīto Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekli un neviennozīmīgie balsojumi rada šaubas par politisko gribu nodrošināt sabiedrisko mediju uzraudzību, kas būtu pilnībā neatkarīga un profesionāla.