Šogad Latvijā no cilvēkiem izkrāpti jau 19 miljoni eiro, par 3 miljoniem vairāk nekā pērn visā gadā. Jēkabpils pusē telefonkrāpnieki kādai seniorei izkrāpa 30 000 eiro, bet noziedznieki ir aizturēti un daļu naudas izdevies atgūt.
Joprojām daudzus tūkstošus skaidrā naudā krāpniekiem no savām mājām iznes cilvēki gados, domājot, ka tādējādi glābj tuvinieku no kriminālprocesa, kas draud par avārijas izraisīšanu. Lai cilvēki šiem meliem ticētu nešaubīgi, līdz ar naudu tiek prasīta pat sega un halāts, ko aizvest uz slimnīcu it kā cietušajam.
Tā rīkojās arī krāpnieki Jēkabpils pusē, taču tur cietušajām paveicās – tiesa nu jau nolēmusi, ka nauda viņām pienākas.
Advokāte Anna Nore
Foto: LTV
Advokāte Anna Nore pārstāv divas šajā lietā cietušās.
“Krāpnieku aizturēja jau pēc dažām stundām Jēkabpilī. Policija bija viņam sekojusi. Viņam jau bija tādi izkrāpšanas gadījumi citās vietās. Un aizturēja tieši ar to izkrāpto naudiņu. Un man tā kliente atnāca un teica – advokāte, policija netika lēmusi man par šīs naudas atdošanu. Un es skaidroju, ka policija to neizlemju. To izlemj tiesa,” stāstīja advokāte.
“Un tad mēs rakstījām tiesai pieteikumu, ka tie ir tieši viņas naudas nomināli. Un ka ir jāatgriež, un tiesa lēma pozitīvi par šīs naudas atdošanu. Bet pie viņiem atrada papildus naudu. To sadalīja starp pārējiem cietušajiem proporcionāli.
Protams, 30 000 neatdos. Bet vismaz divus. Fakts ir par to, ka cilvēki aktīvi rīkojas, ziņo un nenoklusē,” norādīja advokāte.
Ar iesniegumu policijā vērsās arī meita, kuras mammai izkrāpti 30 000 eiro. Ģimenei bija šoks, ka mammai vispār ir tik liela nauda. Bet mammai milzu kauns, ka bijusi tik lētticīga. Viņu pārliecinājis tieši lūgums iedot arī segu un drēbes.
“Raudāšana, lūgumi – mammu, palīdzi. Viņa man teica – es ne par ko citu nespēju domāt. Un viņš saka – vajag samaksāt naudiņu, lai jūsu meitai nebūtu krimināllieta. Viņa vainojama. Bet ziniet, halātu vajag, segu vajag, nav tik silts slimnīcā. Un tas rada to pārliecību cilvēkam, ka tiešām meitai tas vajadzīgs. Un viņa to visu sapako, iznes ārā. Atdod.. nu vājprāts,” stāstīja advokāte.
Arī LTV rīcībā esoša ierakstīta saruna liecina, kā tiek izmantota psiholoģija un steiga:
Es avārijā vainīga.
Kā?
Manis dēļ meitene reanimācijā guļ.
[..]
Es tev zvanu, lai paprasītu. Tu vari man ar naudu palīdzēt? [..] Kā tu man pārskaitīsi, ja man telefons sasists? [..] Tu dzirdi, ko tev saku? Man naudu vajag, lai apmaksātu meitenes ārstēšanu!
Arī Jēkabpilī sarunas ar cietušajām notika krievu valodā. Lietā bija iesaistīta arī vietējā, kura sniedza ziņas krāpniekiem.
“Tur bija iesaistīta jēkabpiliete. Jauna meitene – pie kā griezties, kā runāt. Ir jāzina, kā sauc meitu,” stāstīja advokāte.
Šogad tieši balss krāpnieki izkrāpuši pusi no visiem izkrāptajiem miljoniem.
Policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Oļegs Filatovs stāstīja, ka “šobrīd ir izkrāpti jau nepilni 19 miljoni no Latvijas valsts piederīgajiem, kas ir par 3 miljoniem vairāk nekā pērn. Un balss krāpšanas ir pašas aktuālākās. Un puse jeb 10 miljoni ir izkrāpti tikai no telefona krāpšanas vien”.
“Kaunam nav vietas! Policijai ir jāziņo. Jo jebkura informācija, ko jūs varat sniegt, mums var palīdzēt nonākt uz lielāka grupējuma pēdām,” uzsvēra policijas pārstāvis.
Bet advokāte iesaka ar tuviniekiem sarunāt kādu slepenu vārdu jeb paroli. Un histēriskam zvanītājam, kurš saka, ka runā tuvinieka vārdā, vaicāt šo paroli.
“Mēs ģimenē esam izrunājuši, ar manu mammu, omi, ka ir tādas tehnoloģijas, ka var runāt tavu tuvinieku balsī. Un mēs esam vienojušies par paroli, kuru jāpajautā. Ja zvana mazdēls, vai meita vai dēls, uzzvani un pajautā pati. Vai tev viss kārtībā,” stāstīja advokāte.
Vairāk par krāpnieku shēmām. “Slazds”:
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu