Nepieejama veselības aprūpe valstij ik gadu nes miljarda eiro zaudējumus / Raksts

OECD analīzē secināts, ka Latvijā vidējais paredzamais mūža ilgums ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā – tas ir par pieciem gadiem mazāks nekā vidējais rādītājs.

Latvijā vidējais mūža garums ir gandrīz 75 gadi, kamēr Eiropas Savienībā –  80 gadi. Visilgākais tas ir Spānijā – 83 gadi. Zemākais – Bulgārijā ar 74 gadiem.

Arī veselīgais mūža ilgums 65 gadu vecumā ir zemākais Eiropas Savienībā. Aptuveni piektā daļa Latvijas iedzīvotāju ir 65 gadus veci vai vecāki.

Prognozēts, ka līdz 2050. gadam jau vairāk nekā trešā daļa būs šajā vecumā. Taču atbilstīgi pašreizējiem datiem paredzams, ka vīrieši 65 gadu vecumā vidēji nodzīvos vēl 14 gadus, bet sievietes – 19. Abi šie rādītāji ir zemāki par Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem.

Savukārt novēršamie mirstības rādītāji ir virs vidējā – Latvijā daudz vairāk mirst no profilaktiski un ar ārstēšanu novēršamiem cēloņiem.

Vēl augstāki rādītāji ir tikai Bulgārijā, Ungārijā, Lietuvā un Rumānijā. Medicīniski novēršamās mirstības rādītājs ir 186 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz ES vidējo rādītāju.

Īsāk dzīvojam, un to pašu īsāku mūžu arī nodzīvojam mazāk veselīgi nekā citur Eiropā. Un ar to varētu skaidrot arī to, kāpēc iepaliekam labklājības izaugsmē.

Pētījumos ir secināts, ka veselīgāka sabiedrība ir strādāt spējīgāka un ražīgāka, savukārt jo vairāk darba nespējas, jo mazāk produktivitātes.

Savā stāstā Anna bija gatava dalīties anonīmi. Šī gada laikā viņa divkārt saskārās ar vajadzību saņemt medicīnisku palīdzību. Februārī viņa zaudēja darbu. Pēc tam sākās depresīva fāze, ko apstiprināja arī ģimenes ārstes iedotais depresijas tests.

Vispirms Anna mēģināja tikt galā kopā ar savu psihoterapeiti, tomēr secināja, ka nepieciešams doties pie psihiatra. Nolēma pierakstīties pie valsts apmaksāta speciālista, jo maksas vizītes ir dārgas – no 70 līdz 100 eiro – turklāt nepieciešamas regulāri, un Annai kā bezdarbniecei šādas naudas nebija.

Kad pie izvēlētā psihiatra pienāca iespēja tikt, bija pagājis pusgads.

“Nonākot pie psihiatra šajā vizītē, es nākamajā dienā tiku nosūtīta uz depresijas klīniku, uz stacionāru ārstēšanu. Diemžēl tas bija ievilcies un daudz par tālu aizvilcies,

tam visam bija jānotiek daudz ātrāk. Un es domāju, ka es būtu bez šīs klīnikas lieliski iztikusi,” sprieda Anna.

Klīnikā viņai palīdzēja un ir kļuvis labāk. Taču vasarā Anna krūtī sataustīja bumbuli un, tā kā viņai ģimenē bijušas saslimšanas ar vēzi, viņa nolēma nekavēties ar pārbaudi.

Apzvanīja iespējamās ārstniecības iestādes un tuvākie pieraksti par valsts naudu bija pēc 7 mēnešiem. Ilgākā gaidīšana – 2 gadi.

Anna nolēma aiziet uz maksas vizīti – par 70 eiro bija iespēja tikt jau pēc trim dienām. Uz nākamo vizīti par valsts naudu gan viņai paveicās tikt pēc pāris mēnešiem, jo kāds cits no pieraksta bija atteicies. Šajā vizītē secināja, ka bumbulis turpina augt un Anna nokļuva zaļajā koridorā un ārstējas.

“Man šķiet ļoti skumji, ka mēs rīkojam kampaņas un rakstām medijos rakstus par to, ka sievietes neiet pie ārsta. Kaut patiesība ir tāda, ka, lai aizietu pārbaudīt savu krūts veselību, pat ja tu esi saņēmis šo vēstuli un pat ja tev pienākas tā valsts vieta, tu jau nevari uz viņu trāpīt, tev uz viņu ir jāgaida mēneši,” pauda Anna.

Anna atzīst, ka šajā laikā nav spējusi normāli strādāt. Kad ir iespēja, piestrādā par minimālo algu, lai gan iepriekš strādāja labi atalgotu darbu un daudz nomaksāja nodokļos.

“Es šo visu laiku neesmu varējusi pilnvērtīgi strādāt, jo šis mentālais stāvoklis noteikti iespaido manas darbaspējas un enerģijas un spēku,” atzina Anna.

“Es esmu divu mazu bērnu mamma. Audzinu savus bērniņus viena, un viena arī esmu atbildīga par viņiem. Es nevaru ar šādām diagnozēm uzdrošināties riskēt, jo kurš parūpēsies par maniem bērniem,” uzsvēra Anna.

To, ka darba nespēja un ielaistās veselības problēmas nav tikai paša saslimušā problēma, bet arī valsts, apliecina pētījumi.

Veselīgi nodzīvoto gadu un novēršamo nāvju skaitā Latvijai ir vieni no sliktākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.  

Aprēķināts, ka Latvijā 2023. gadā tika zaudēti 73 556 potenciālie mūža gadi, kas saistīti ar ekonomiskiem zaudējumiem 1,36 miljardu eiro vērtībā jeb 3,37 % no valsts iekšzemes kopprodukta.

Šogad veiktā analizē secināts, ka tas ik gadu valstij nes miljarda eiro lielus zaudējumus.

“Veselīgi nodzīvoti dzīves gadi nozīmē, ka cilvēks ir aktīvs arī uzņēmējdarbībā, biznesā, ikdienā pienestu naudu sabiedrībai. Tāpat arī novēršamo nāvju skaits ir konkrēta definīcija, kā mēs definējam, kas ir novēršamas nāves, Proti, ja ir kaut kas ar valsts aktivitātēm veicams, lai samazinātu šo. Un tur mums diemžēl šie rādītāji ir kritiski,” atzina “Veselības ekonomikas barometrs 2025” autors, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Mārtiņš Vargulis.

Nepieciešama domāšanas maiņa – veselības aprūpi uzskatīt nevis par tēriņu, bet gan par ieguldījumu.

Vesels cilvēks nozīmē produktivitāti, labāk iegūtu izglītību, arī demogrāfijas attīstību.

Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta docētājs, profesors Ģirts Briģis skaidroja, ka “attīstot cilvēka kapitālu, faktiski tiek attīstīta valsts, tiek attīstīta sabiedrība, tiek attīstīta ekonomika. Par to, ka ir sakars starp ekonomiku, kopējo ekonomisko labklājību un veselību, tas ir pierādīts jau ļoti stingri ar statistikas datiem.

Jo ir lielāki ieguldījumu veselībā, jo lielāka labklājība un otrādi. Tā labklājība arī ļauj vairāk ieguldīt.”

Briģis uzskata, ka pašreizējās problēmas ar veselības aprūpes pieejamību ir sekas ilgstošai veselības politikai, kas nemainīsies, ja veselības aprūpi nesāks uzlūkot kā ieguldījumu. Tikmēr Veselības ministrijā apgalvo, ka arī Latvijā šāda domāšanas maiņa ir sākusies.

KONTEKSTS:

Garās rindas pēc valsts apmaksātās vizītes pie ārsta, izmeklējuma vai cita veselības aprūpes pakalpojuma ir problēma, ar kuru cilvēki Latvijā saskaras jau gadiem, un ik gadu izskan, ka atkal beigušas vienas vai citas “kvotas”, kas liek pacientiem vai nu gaidīt, vai maksāt pašiem.