“Nomazgāt vārdu privatizācija neizdosies,,, Man šķiet, ka, tas tiešā veidā ir saistīts ar sajūtām, ka te ir notikusi apkrāpšana, un liela sociālā netaisnība novedusi pie lielas sociālās nevienlīdzības.” Tā par privatizāciju 2004. gada grāmatā “Privatizācija Latvijā” izteicās sociālantropologs Roberts Ķīlis.
Jaunākā lasītāju daļa droši vien nemaz nesaprot, kur ir problēma ar vārdu “privatizācija”. Tiem jāatgādina, ka tas bija milzīgs padomju laika ekonomiskā mantojuma īpašumtiesību maiņas process, kurā galvenokārt deviņdesmitajos gados valsts pārdeva sev piederošos aktīvus privātajam sektoram. Tas par ko runā R. Ķīlis ir pēcgarša pēc šī procesa – jo tieši “privatizācija” ir saistāma ar Latvijas jaunās valsts ekonomisko grupēju rašanos, naudas ietekmi uz politisko procesu un neskaitāmiem skandāliem. Droši vien varētu žēlsirdīgi raksturot, ka privatizācijā pozitīvu piemēru nebija daudz.
Pēdējos gados virkne politiķu (K. Kariņš, A. Ašeradens, E. Siliņa) un Latvijas Bankas prezidenta vietniece S. Purgaile izsakās par labu “valsts uzņēmumu kotācijai biržā”, jo tas veicinās kapitāla tirgu attīstību. S. Purgaile ir publicējusi plašus komentārus gan Latvijas Bankas kanālos, gan Delfi un DB.LV slejās, kur argumentē, cik nepieciešama ir “kapitāla tirgus attīstība” un, ka bez valsts sektora iesaistes “Latvijas kapitāla tirgus paliks nenozīmīgs starptautiskajā arēnā”. Tikko arī premjere E. Siliņa Kapitāla tirgus konferencē norādīja, ka “Valsts uzņēmumu kotēšana biržā ir jāiekļauj ilgtermiņa izaugsmes stratēģijā.” Arī Finanšu ministrijas sociālo mediju kontos savulaik tika publicēti vēstījumi, kuros tika popularizēti “kapitāla tirgus attīstības mērķi un uzdevumi” tostarp, ka tirgus kapitalizācijai esot jāsasniedz 9% no IKP.
Šajos izteikumos ļoti maz ir minēta “privatizācija”. Valsts politikas līderiem acīmredzot ir bail no vārda “privatizācija” un tie šo ideju – privatizēt valsts uzņēmumus – mēģina ietērpt “kapitāla tirgus attīstības” mērcē, lietojot “kotācijas” vai “virzīšanas biržā” valodu. Kapitāla tirgus attīstība nākšot par labu ekonomikai un tamlīdzīgi. S. Purgaile savā šī gada septembra komentārā Latvijas Bankas mājas lapā gan norāda, kā privatizācija atšķiroties no akciju sākotnējiem piedāvājumiem biržā. Mērķi esot dažādi un tam var piekrist – bet tas nekā nemaina faktu, ka tad, kad valsts uzņēmuma kapitāla daļas nonāk privātās rokās, ar biržas starpniecību vai nē, tā ir tieši “privatizācija”. Kotācija ir tikai tehnisks process. Politikas līderi droši vien atceras, ka deviņdesmito gadu privatizācija nereti tika veikta tieši ar “biržas kotācijas” palīdzību.
Valsts uzņēmumu privatizācija ir svētīga ideja un to visdrīzāk vajadzēja izdarīt jau sen, un šis komentārs nebūt nav pret to. Šis komentārs ir aicinājums nemēģināt šo procesu pasniegt zem cita nosaukuma, lai to padarītu it kā politiski pieņemamu. Valdības dilemma gan ir saprotama. Iedomājieties, ka Jūs zināt, ka valsts uzņēmumus vajag privatizēt. Un Jūs zināt, ka Jūs politiski nevarat skaidri pateikt sabiedrībai, ka Jūs gribat īstenot vēl vienu masīvu privatizācijas vilni, jo Ķīļa piesauktā “krāpšanas, netaisnības un nevienlīdzības” pēcgarša ir dzīva. “Kapitāla tirgus attīstība” šķiet atbilstošs, neitrāls un pat moderns veids, kā to pasniegt.
Bet pasniedzot privatizācijas ideju “kapitāla tirgus attīstības mērcē” tiek radīti argumenti, kas vienkārši nav pamatoti vai vismaz nav izšķiroši. Tas, savukārt, degradē visu privatizācijas diskusiju, rada aizdomas un paver iespējas visu šo ideju kritizēt (kā šī komentāra gadījumā). Jā, privatizēt vajag un jā, kapitāla tirgus attīstība būtu vēlama. Bet privatizāciju caur “iziešanu biržā” nevar veiksmīgi pamatot ar vajadzību attīstīt kapitāla tirgu, jo uzņēmuma kapitāla kotācijai biržā ir sava ekonomiskā loģika, kuras rezultātā kapitāla tirgus attīstība ir tikai blakus efekts. Ir grūti pamatot kādu darbību dēļ tās blakus efektiem, bet ne dēļ būtības. Tas (piemēra pēc stipri pārspīlēti, protams) ir kā teikt, lai cilvēki dzer pretsāpju tabletes, jo mums ir vajadzīga spēcīga farmācijas nozare.
Šajā komentārā es centīšos apspriest, kāpēc valsts izmantotie argumenti ir nepareizi un varbūt tieši to vājuma dēļ arī nav izdevies panākt kādu veiksmīgu privatizāciju.
Tirgu vajag, ja gribat pārdot. Nevis vajag pārdot, lai Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu…
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit