U. fon der Leienas reparāciju aizdevuma Ukrainai mehānismi un pretestība

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ir nāvusi skaidrību par savu vērienīgo plānu – reparāciju aizdevumu Ukrainai. Šis bezprecedenta pasākums paredz izmantot iesaldētos Krievijas Centrālās bankas aktīvus, lai izveidotu nulles procentu aizdevumu, kas nodrošinātu Ukrainas finansiālās un militārās vajadzības tuvākajiem gadiem. Pats aizdevums būtu atmaksājams vienīgi pēc tam, kad Maskava izbeigtu karu un piekristu kompensēt nodarītos zaudējumus – šobrīd šķiet gandrīz neiespējama perspektīva. Lai gan šī iecere iepriekš skanējusi dažādās runās un dokumentos, radot vairāk jautājumu nekā atbilžu, fon der Leiena ir oficiāli prezentējusi nepieciešamos juridiskos tekstus, lai šo drosmīgo ideju pārvērstu realitātē. Viņa uzsvēra, ka ES nespēj pielīdzināt ukraiņu tautas upurus, taču var vairot tās izturību un atbalstīt ar līdzekļiem sevis aizstāvībai un miera sarunu vadīšanai no spēka pozīcijām, tādējādi palielinot spiedienu uz Kremli.

Beļģijas bažas un aizsardzības mehānismi

Aizdevuma izpratne nav iespējama bez Beļģijas. Šī valsts, pateicoties centrālajam vērtspapīru depozitārijam Euroclear Briselē, glabā ievērojamu daļu no Krievijas suverēnajiem aktīviem – aptuveni 185 miljardus eiro. Beļģija kopš diskusiju sākuma septembrī nepārprotami pieprasījusi maksimālu juridisko drošību un solidaritāti starp dalībvalstīm, lai pasargātu sevi no potenciālām Maskavas represīvām darbībām. Šīs bažas atspoguļojas premjerministra Barta DeVēvera kritiskajā vēstulē fon der Leienai, kurā aizdevums tika nodēvēts par “fundamentāli nepareizu” un pilnu ar “daudzveidīgiem draudiem”.

Fon der Leienas komanda, ņemot vērā Beļģijas iebildumus, ir izstrādājusi visaptverošus garantiju mehānismus. Plānots sākotnēji nodrošināt 105 miljardus eiro garantijas, lai segtu 90 miljardus eiro, kas ES plāno piešķirt Ukrainai nākamo divu gadu laikā. Pēc šī perioda varētu tikt nodrošinātas vēl 105 miljardu eiro garantijas, ja vien ES nākamais budžets, kas stāsies spēkā 2028. gadā, nepārņems šo atbildību. Garantiju sadale starp dalībvalstīm notiks proporcionāli to ekonomiskajam lielumam, un tajās tiks iekļauts “iekšējais likviditātes mehānisms”, lai nodrošinātu, ka Euroclear rīcībā ir pietiekami līdzekļi, lai atmaksātu Krievijas Centrālajai bankai, ja sankcijas tiktu atceltas pirms Maskavas kompensācijas. Ja kāda dalībvalsts nespēs pildīt savas finansiālās saistības, Eiropas Komisija iejauksies un aizdos nepieciešamos līdzekļus. “Jebkurā gadījumā nauda būs pieejama, lai ES izpildītu savas saistības” pret Euroclear, norādīja kāds augsta ranga Komisijas amatpersona. Garantijas tiks aktivizētas arī gadījumā, ja kāda tiesas prāva izšķirsies Maskavas labā un piespiedīs Beļģiju vai ES kopumā maksāt zaudējumus.

Papildu aizsardzības līnijas un juridiski risinājumi

Komisija ir pārliecināta, ka šīs garantijas nebūs nepieciešamas. Saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem, tiesu nolēmumi pret dalībvalstīm ES teritorijā saistībā ar sankcijām tiek automātiski anulēti, tādējādi samazinot Krievijas izredzes uz panākumiem tiesu lietās bloka ietvaros. Turklāt tādas institūcijas kā Euroclear varētu vērsties pie iesaldētajiem aktīviem, lai kompensētu zaudējumus ārpus ES. DeVēvers brīdināja par iespējamu Krievijas atriebību, konfiscējot Eiropas aktīvus “Krievijai draudzīgās jurisdikcijās”. Lai novērstu šādu scenāriju, ES ierosina izveidot jaunu sankciju režīmu pret personām un struktūrām, kas atbalsta šādu konfiskāciju. Papildu aizsardzības līdzeklis ir iecerētais pasākums, kas aizliegs suverēno aktīvu atgriešanu Krievijai, pamatojoties uz ES līgumu 122. pantu, kas prasa tikai kvalificētu vairākumu. Šis solis neļaus pēkšņi atcelt sankcijas, kas pašlaik balstītas uz vienprātību un ir pakļautas individuāliem veto. Lai gan 122. panta izmantošana ārpolitikas jomā ir nebijušas, Komisija argumentē, ka Krievijas karš ir izraisījis ekonomiskas grūtības visā blokā, attaisnojot šī panta piemērošanu.

Neatklātie līdzekļi un cīņa pret korupciju

Beļģija pieprasījusi arī solidaritāti attiecībā uz pārējiem Krievijas aktīviem, kas atrodas citās dalībvalstīs, ne tikai Euroclear. Fon der Leiena apņēmusies iekļaut visus 210 miljardus eiro Krievijas suverēno aktīvu reparāciju aizdevumā. Šie līdzekļi atrodas arī privātās bankās Francijā, Zviedrijā, Vācijā, Kiprā un, ironiski, arī Beļģijā. Lai gan vēl nav skaidrs, kā Komisija spēs apiet banku privātuma principus, lai atbloķētu visus līdzekļus, no kopējās summas 90 miljardi eiro tiks novirzīti Ukrainai tuvāko divu gadu laikā. Atlikušie 45 miljardi eiro tiks novirzīti G7 valstu kredītlīnijai, kas balstās uz Krievijas aktīvu peļņu. Fon der Leiena aicinājusi arī citas G7 valstis, piemēram, Kanādu, Lielbritāniju un Japānu, sekot šim piemēram.

Aizdevuma debates sakrīt ar korupcijas skandālu Ukrainas enerģētikas sektorā. Komisija plāno iekļaut aizdevumā “neatsaucamības” klauzulu, kas finansiālo palīdzību piesaistīs pret Ukrainas īstenotajiem pretkorupcijas pasākumiem, kas nepieciešami tās ES kandidātvalsts statusa virzībai. Ja Kijiva atkāpsies no cīņas pret korupciju, maksājumi tiks apturēti. Paredzēti arī drošības pasākumi, lai stiprinātu uzraudzību pār aizsardzības līgumu piešķiršanu.

“Ražots Eiropā” kritērijs un alternatīvais plāns

Reparāciju aizdevums tiks sadalīts finansiālajā un militārajā atbalstā. Militārais atbalsts tiks pakļauts “Ražots Eiropā” kritērijiem, dodot priekšroku ieročiem un munīcijai, kas ražota Ukrainā, ES vai asociētajās valstīs (Īslandē, Norvēģijā, Lihtenšteinā un Šveicē). “Ja mums būs steidzamas vajadzības, ko nevarēs nodrošināt Ukraina vai Eiropas Savienība, tad mēs atļausim iegādāties ārpusē,” norādīja fon der Leiena. Šis nosacījums saskaņojas ar Francijas ilggadējo nostāju par stratēģisko autonomiju un rūpēm par industriālo stagnāciju.

Ja Beļģija turpinās iebilst, fon der Leienai ir rezerves plāns: Eiropas Komisija kopīgi uzņemsies 90 miljardus eiro lielu parādu tirgū, apejot Krievijas aktīvu jautājumu. Šajā gadījumā dalībvalstīm pašām būs jāsedz procentu maksājumi, kas radīs tūlītēju fiskālu ietekmi. Turklāt kopīga aizņemšanās par labu trešajai valstij nav atļauta ar pašreizējiem noteikumiem un prasītu vienprātīgu budžeta grozījumu apstiprinājumu, kas, ņemot vērā Ungārijas pretestību, ir ļoti sarežģīti. Tomēr iespējama ir arī abu variantu – gan reparāciju aizdevuma, gan kopīgā parāda – vienlaicīga izmantošana nepieciešamās summas nodrošināšanai. Neatkarīgi no izvēlētā varianta, Ukrainas vajadzības paliks kritiski augstas.