Budžeta caurredzamības rosinājums – noraidīts, bet ne aizmirsts
Lai gan Saeimas vairākums trešdien, 3. decembrī, noraidīja opozīcijas priekšlikumu par nākamā gada valsts budžetu izstrādi caurredzamākā un detalizētākā veidā, finanšu ministrs Arvils Ašeradens šo ideju atzinīgi novērtējis kā “simpātisku”. Tas norāda uz diskusiju turpināšanos par to, kā valsts finanšu plānošanas process varētu kļūt saprotamāks un pieejamāks ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
Diskusijas par budžeta caurredzamību nav jaunums. Jau ilgu laiku politiķi un sabiedrības pārstāvji norāda uz nepietiekamu detalizāciju un sarežģīto datu pieejamību, kas apgrūtina budžeta veidošanas procesa izpratni. Lai gan valsts budžeta izstrādes algoritms kopumā darbojas, trūkumi tēriņu caurredzamībā joprojām ir aktuāla problēma. Tas īpaši jūtams laikā, kad valsts saskaras ar ģeopolitiskiem izaicinājumiem un ekonomisko nenoteiktību, liekot arvien biežāk jautāt, cik efektīvi tiek tērēta publiskā nauda. Patlaban daudzi Latvijas iedzīvotāji, aptaujās norādot, ka nespēj izprast valsts attīstības virzienus, akcentē nepieciešamību pēc lielākas skaidrības budžeta dokumentos.
Priekšlikuma būtība un Finanšu ministra viedoklis
Opozīcijas rosinājums paredzēja veidot budžetus ne tikai detalizētāk, bet arī ieviest digitālus risinājumus, lai padarītu tos pieejamākus. Lai gan priekšlikums netika atbalstīts galīgajā lasījumā, finanšu ministrs Arvils Ašeradens tādu pieeju raksturojis kā “simpātisku” un redz iespējas procesa uzlabošanai. Viņš uzsvēris, ka viens no virzieniem ir panākt lielāku datu caurredzamību, vienojoties ar Saeimu par viegli pieejamu un strukturētu budžeta datu formātu deputātiem un sabiedrībai.
Ašeradens norādījis, ka Latvijas budžeta taktika, cenšoties izvairīties no nodokļu palielināšanas un fokusējoties uz izmaksu samazinājumu, atšķiras no kaimiņvalsts Igaunijas, kur tika palielināts PVN. Viņš uzsver, ka Latvijas pieeja veicina ekonomisko izaugsmi. Tomēr, kā liecina Valsts kontroles analīze, ir vērts padomāt par budžeta plānošanas procesa pilnveidošanu, piemēram, nodrošinot labāku kritēriju izvēli finansējuma piešķiršanai un padziļinot diskusijas par budžeta saturu.
Ceļš uz caurspīdīgāku budžetu – izaicinājumi un iespējas
Valsts budžeta sagatavošana ir sarežģīts process, kas prasa laiku un rūpīgu analīzi. Latvijā darbs pie nākamā gada budžeta parasti sākas jau agrā pavasarī, bet galīgais lēmums tiek pieņemts decembrī. Lai gan budžeta procesa pamatnostādnes ir noteiktas, sarežģītā ģeopolitiskā situācija un inflācija to padara vēl izaicinošāku.
Viena no galvenajām problēmām, ko atzīst gan politiķi, gan eksperti, ir informācijas trūkums un nepilnības dokumentu struktūrā, kas apgrūtina Saeimas spēju pilnvērtīgi diskutēt par budžeta saturu. Lai gan finansu ministrs Ašeradens budžetu raksturojis kā “valstiski atbildīgu, sabalansētu un vērstu uz nākotnes drošību”, paužot gandarījumu par panākto vienošanos, sabiedrības vajadzība pēc lielākas caurredzamības un izpratnes par valsts finanšu politiku joprojām ir aktuāla.
Tiek uzsvērts, ka budžets ir ne tikai finanšu dokuments, bet arī instruments, kas parāda valsts politikas prioritātes. Tāpēc diskusijas par tā uzlabošanu, padarot to saprotamāku un pieejamāku, ir nepieciešamas, lai stiprinātu gan demokrātisko atbildību, gan sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei. Kā uzsver eksperti, trūkst ilgtermiņa domāšanas budžeta plānošanā, bieži vien fokusējoties tikai uz aktuālajām vajadzībām, nevis nākotnes mērķiem.