Sīrijā 8. decembrī apritēs gads, kopš tika gāzts Bašara al Asada režīms. Viņš tagad dzīvo Maskavā. Pārmaiņas valstī piedzīvojušie sīrieši cer, ka bijušā diktatora līdzgaitnieki tiks saukti pie atbildības par noziegumiem pret civiliedzīvotājiem. Tajā pašā laikā izskan pārmetumi par jaunās varas pasivitāti šajā jautājumā. Un bažas, ka jaunā Sīrijas valdība ar prezidentu Ahmadu aš Šarā priekšgalā pēc neseniem starpkopienu konfliktiem varētu ieņemt autoritārisma kursu.
Sīrieši vīlušies par Šarā valdības minstināšanos
Bijušais Sīrijas diktators Asads tika gāzts pērnā gada decembrī, kad Damasku ieņēma islāmistu grupējuma “Hajat Tahrīr aš-Šām” vadītā nemiernieku koalīcija, tādējādi izbeidzot teju 14 gadus Sīrijā ilgušo pilsoņkaru.
Pēc pilsoņkara sākuma 2011. gadā Asads un viņa līdzgaitnieki tika apsūdzēti smagos noziegumos pret cilvēci, tostarp ķīmisko ieroču izmantošanā un civiliedzīvotāju spīdzināšanā.
Kā norāda cilvēktiesību aizstāvji, Asada režīms atbildīgs arī par vairāku desmitu tūkstošu sīriešu pazušanu.
Šo cilvēku vidū ir arī Aihams Hamīda, kuru Asada režīma drošības spēki aizturēja 2013. gadā. Viņa brālis žurnālists Vāsils stāsta, ka tobrīd 28 gadus vecais Aihams tika aizturēts vienā no Damaskas parkiem un nogādāts uz cietumu saistībā ar protestu pret Asada režīmu. Pēc Vāsila teiktā, pēdējo informāciju par brāli viņš saņēmis 2016. gadā.
Pārņemot varu, jaunā valdība ar pagaidu prezidentu Šarā priekšgalā solīja sodīt Asada līdzgaitniekus par režīma pastrādātajiem noziegumiem, tādējādi pastiprinādama sīriešu cerības uz taisnīguma atjaunošanu.
Tomēr līdz šim neviens Asada režīma pārstāvis neesot stājies tiesas priekšā, un tas sagādā vilšanos gan upuru tuviniekiem, gan plašākai sabiedrībai.
“Runājot par vainīgo sodīšanu un cilvēktiesību pārkāpumu izmeklēšanu, diemžēl līdz šai dienai redzam, ka šis jautājums tiek vilkts garumā. Mums joprojām nav skaidrs, kāda vispār būs tā sauktā taisnīguma forma Sīrijā. Kādas tiesas spriedīs tiesu – starptautiskas, vietējas vai jauktas, kā tas ir bijis citās valstīs? Līdz šim – nekā. Mums nav nekādu konkrētu mehānismu, nav ceļa kartes, nav procesa. Tas izraisa dusmas. Kā lai mēs ticam, ka taisnīgums tiks atjaunots? Kā lai mēs uzticamies varai, ja nekas neliecina, ka kāds tiks saukts pie atbildības?” pauda Vāsils.
Eksperts: Noziegumu izmeklēšanu nevar sasteigt
Tikmēr Damaskā bāzētās domnīcas “Omran Strategic Studies” pētnieks Muhsens Mustafa uzsver, ka sabiedrības pieprasījums pēc taisnīguma ir saprotams, taču tam nevajadzētu novest pie sasteigtas Asada režīma pastrādāto noziegumu izmeklēšanas.
“Ir uzsāktas izmeklēšanas pret dažiem aizturētajiem. Iekšlietu ministrija, piemēram, publicēja video ar četru Asada režīma līdzgaitnieku nopratināšanu. Process virzās. Darbs notiek.
Izmeklēšana nav vienkārša, un tā nevar būt pakārtota sabiedrības vēlmēm. Tā ir sarežģīta procedūra. Nevar kādu apsūdzēt tikai tāpēc, ka viņš strādāja režīma labā.
Tiesas vērtē pierādījumus – dokumentus, attēlus, video un mutiskās liecības. Tas aizņem laiku. Sabiedrībai jābūt pacietīgai,” skaidroja Mustafa.
Arī starpkopienu sadursmes apdraud mieru valstī
Sīrijas jaunā valdība deklarēja mērķi apvienot valsti uz līdztiesības un dažādu etnisko un reliģisko kopienu mierīgas līdzāspastāvēšanas pamatiem. Tomēr, pēc Vāsila teiktā, šis mērķis varētu nepiepildīties, ņemot vērā šogad notikušās starpkopienu sadursmes.
Vardarbīgas sadursmes notikušas Vidusjūras piekrastes rajonos, kur lielā skaitā dzīvo musulmaņu alavītu kopienas pārstāvji, kā arī Suveidas provincē, Sīrijas dienvidos, kur pārsvarā dzīvo druzi.
Abos vardarbības uzliesmojumos bija iesaistīti jaunās valdības spēki un arī centrālās varas nekontrolētas bruņotas grupas.
Šo vardarbības gadījumu izmeklēšanai tika piesaistīti ANO eksperti, kuri konstatēja, ka ar jauno valdību saistītie spēki pastrādāja pārkāpumus, kas, visticamāk, kvalificējami kā kara noziegumi.
Lai gan saistībā ar šiem pārkāpumiem tika aizturēti desmitiem cilvēku, Vāsils atzīmēja – neesot ziņu, ka kāds no viņiem būtu stājies tiesas priekšā. Viņš bažījas, ka Sīrijas jaunās valdības šķietamais rīcības trūkums taisnīguma atjaunošanas jautājumā varētu iezīmēt centrālās varas ieslīdēšanu autoritārismā.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu