Čehijas prezidents Petrs Pavels.
Foto: AFP/ SCANPIX/ LETA
Čehijas prezidents, atvaļinātais ģenerālis Petrs Pavels intervijā laikrakstam The Sunday Times izteicis brīdinājumu, ka Krievijas uzvara Ukrainā būs zaudējums visai Rietumu pasaulei. Viņš salīdzināja mūsdienu Rietumu rīcību ar pirmskara piekāpšanās politiku un pauda patiesu satraukumu par slepenām sarunām starp ASV un Krieviju, tostarp iespējamu Ukrainas teritoriju nodošanu, kas atgādina 1938. gada Minhenes vienošanos.
Kā Krievijai izdodas segt milzīgos zaudējumus frontē – elementāri!
Kustību “Bez partijām” pamet viens no tās dibinātājiem, atsaucot savus aicinājumus tur līdzdarboties
Kokteilis
TESTS. Decembra laimes cepumiņi: izvēlies vienu un saņem mazu pareģojumu pirmajam ziemas mēnesim
“Ja mēs ļausim Krievijai iziet no šī konflikta kā uzvarētājai, mēs visi būsim zaudētāji,” viņš uzsvēra.
Čehijas prezidents vilka vēsturisku paralēlu starp nacistu izmantoto vācu minoritātes jautājumu Sudetos un mūsdienu Krievijas naratīvu par krievvalodīgo aizsardzību.
CITI ŠOBRĪD LASA
“To pašu naratīvu izmanto Vladimirs Putins,” viņš sacīja.
Pavels ir pārliecināts, ka Rietumi Ukrainu vēl nav nodevuši tā, kā savulaik nodeva Čehoslovākiju, taču pauž bažas par nevēlēšanos aizstāvēt tās vērtības, kuras Rietumi it kā pārstāv.
Čehijas līderis asi kritizēja NATO reakciju uz atkārtotajiem Krievijas lidmašīnu un dronu gaisa telpas pārkāpumiem. “Tie ir apzināti un labi plānoti pārkāpumi… Krievija pārbauda mūsu izlēmību,” viņš sacīja.
Viņš uzskata, ka aliansei jābūt gatavai daudz stingrākai rīcībai, tostarp iespējamai Krievijas lidaparātu vai dronu notriekšanai: “Es uzskatu, ka pienāks brīdis, kad mums būs jāpieņem stingrāki lēmumi, tostarp par Krievijas lidmašīnas vai drona notriekšanu. Krievija nepieļautu atkārtotus savas gaisa telpas pārkāpumus. Un mums jārīkojas tieši tāpat.”
Ņemot vērā Donalda Trampa atgriešanos Baltajā namā, Eiropas galvaspilsētās aug satraukums par iespējamu ASV militārās klātbūtnes samazināšanu. Pāvels brīdina: “Eiropai ir jāizveido savi spēki, kas spētu aizstāt amerikāņu iespējas izlūkošanā, loģistikā un komandstruktūrā.”
Viņš ierosināja izveidot “Eiropas balstu NATO” — struktūru, kurā vadošās komandpozīcijas tiktu sadalītas starp amerikāņu un Eiropas virsniekiem, tādējādi nodrošinot iespējamu vienmērīgu komandķēdes pāreju gadījumā, ja ASV atkāptos.
Tāpat Pavels atzina, ka pēc kara beigām Eiropai būs nepieciešams jauns drošības līgums ar Maskavu – līdzīgs kā 1975. gada Helsinku vienošanās. Taču tikai pēc tam, kad Krievija atzīs visu valstu teritoriālo suverenitāti un piekritīs ierobežot savu agresīvo rīcību.
“Mēs vienkārši nevaram atļauties, ka Ukraina zaudē,” viņš uzsver.
Runājot par globālajiem draudiem, Pavels nosauca Ķīnu par sistēmisku konkurentu un brīdināja, ka Pekina tiecas kļūt par pasaules hegemonu, vienlaikus stiprinot gan savu militāro, gan ekonomisko varu. Viņaprāt, Eiropai jāveido reāls pretspēks.
Tēmas
SAISTĪTIE RAKSTI