Šonedēļ Saeima beidzot pieņēma 2026. gada valsts budžetu. Un izdarīja to nevis klusi, kā manā dzimtenē, bet skaļi. Vai tas ir labi vai slikti, bet otrajā lasījumā vairāk nekā 40 cilvēki vairāk nekā 10 stundas apsprieda 290 priekšlikumus vienam likumprojektam. Un tas ir tas, pie kā es nevaru pierast, neskatoties uz to, ka jau piekto gadu dzīvoju jūsu valstī.
Арыгінал артыкула на беларускай — тут.
Авторская версия на русском — здесь.
Jo Baltkrievijā valsts galveno finanšu dokumentu pieņem kāds jums pazīstams “finansists”. Bet fiktīvais ministru kabinets kopā ar “parlamentu” visu dara tā, lai skaitļi iepatiktos tikai šim “grāmatvedim”, nevis uzlabotu vienkāršo baltkrievu dzīvi.
«Думкі беларуса»
Rubrikā «Думкі беларуса» (Baltkrieva pārdomas – baltkrievu val.) neatkarīgais žurnālists, kuram izdevies aizbēgt no Baltkrievijas uz Latviju, stāsta par to, kas viņam rūp šeit un tagad. Viņš raksta ar pseidonīmu: viņam joprojām ir radinieki Baltkrievijā.
Savukārt Latvijai nākamais 2026. gads ir Saeimas vēlēšanu gads. Un
pieņemtais budžets, manuprāt, ir pirmā un visdārgākā valdošās koalīcijas priekšvēlēšanu reklāmas lapiņa.
Minskā pirms “vēlēšanām” budžets arī pārvēršas par savdabīgu “dāvanu maisu”. Taču, tiklīdz beidzies “vēlēšanu” cikls, šīs “dāvanas” nekavējoties pazūd, atstājot cilvēkus tikai ar solījumiem.
Dāsnums (ar aprēķinu)
Latvijas valdība iet uz visu banku. Vara nolēmusi ne tikai vienkārši apsolīt, bet arī ieskaitīt naudu reālos kontos. No 2026. gada 1. janvāra minimālā mēnešalga pieaugs no 740 līdz 780 eiro. Ar nodokļiem neapliekamais minimums – no 510 līdz 550 eiro. Vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts – no 421 līdz 600 eiro. Tas ir paaugstinājums par 42% ar vienu vēzienu! (Lai gan vietējie sūdzas, ka šis palielinājums nāk desmit gadus par vēlu, jo 421 eiro bijis pabalsta lielums kopš 2010. gada).
Bet vēl – paaugstinot minimālo algu un neapliekamo minimumu par vienu un to pašu summu – 40 eiro, budžets nav zaudējis ne centa no ienākuma nodokļa. Un vēl tas papildināsies ar sociālā nodokļa maksājumiem.
Tiem Latvijas cilvēkiem, kuri pelna maz, tas ir “tīrs” algas pielikums.
Darba devējam – papildu izdevumi. Bet valdībai tā ir savdabīga deja ar elektorātu,
kurā katrs solis ir precīzi aprēķināts, lai neuzmītu vēlētājam uz kājas.
Valdošā partija labi zina – kad pēc vienpadsmit mēnešiem pilsonis atnāks pie vēlēšanu urnas, viņam jāatceras nevis skandāli ar “Rail Baltica”, bet tas, ka kontā tagad ir vairāk naudas.
Taču ir nianse, kas nav izprotama ar manu Baltkrievijā gūto pieredzi. Latvijā vēlētāju lojalitāti nevar nopirkt ar “tukšu” naudu. Nevar kā Lukašenko – pavēlēt Nacionālajai bankai ieslēgt naudas drukāšanas mašīnu. Kaut vai tādēļ, ka “drukāšanas mašīna” jau sen atrodas Eiropas Centrālajā bankā Frankfurtē.
Katru eiro, kas apsolīts jaunajai māmiņai vai pensionāram 2026. gadā, jāatrod citu ministriju kabatās vai jāaizņemas no starptautiskajiem aizdevējiem.
Vēl naudu var lūgt Eiropas fondiem. Tomēr “Eiropa” summu nekad neiedos simtprocentīgi. Vienmēr tikai konkrētiem projektiem un vienmēr tikai daļu, kas būs jāpapildina ar Latvijas naudu.
Baltkrievijā “darījums” ar tautu izskatās pavisam citādi: “Es jums – pa 500 (varbūt), jūs man – klusēšanu, ja ne – nonāksiet aizturēto autofurgonā.”
Nauda aizsardzībai un sociālajam atbalstam
Latvijā izstrādāts budžets ar deficītu 3,3% no iekšzemes kopprodukta (tas ir apmēram 1,8 miljardi eiro). Eiropas Komisija atļauj “caurumu”, kas nav lielāks par 3%. Deficīta pieaugums ir galvenokārt aizsardzības vajadzību dēļ. Tā ir vislielākā budžeta pozīcija. Uz šo “nepilnību” Eiropas Komisija skatās caur pirkstiem – nauda tiks tērēta aizsardzībai pret ārējo ienaidnieku.
Baltkrievijā izdevumi “spēka blokam” nākamgad arī palielināsies, salīdzinot ar šo gadu. Taču
šī nauda būs nevis aizsardzībai pret ārējo ienaidnieku, bet pret… mani. Un pret daudziem tūkstošiem manu līdzpilsoņu, kas sēž cietumos.
Tās ir algas cietumsargiem, jauns ekipējums omoniešiem un prēmijas tiesnešiem…
Jāatceras – “caurumu” Baltkrievijas budžetā neaizlāpīs tirgus, investori un pat ne informācijas tehnoloģiju bizness (tas bija sekmīgs pirms pieciem gadiem).
To aizlāpīs nauda no Krievijas.
Rīgā ministrs pamato akcīzes nodokļa palielināšanu degvielai par katru centu. Savukārt Minskā “uzzīmē” vajadzīgo skaitli, zinot, ka iespiedmašīna “papīriņus” nodrukās vēl.
Kādēļ es apskaužu Latvijas cilvēkus
Laiku pa laikam aizeju uz veikalu un pamanu, ka gada laikā dažām precēm cenas pieaugušas par nedaudziem procentiem, bet citām – pat par vairākiem desmitiem procentu. Un no sarunām ar kaimiņiem zinu, ka Latvijas cilvēki ar to ir neapmierināti (un es arī kopā ar viņiem).
Taču es vēl atceros, kā ik janvāri Baltkrievijā cilvēki stāv rindās pie valūtas maiņas punktiem, lai nopirktu dolārus. Jo režīma valdīšanas trīsdesmit gados baltkrievi pārdzīvojuši trīs denominācijas, četras devalvācijas un vairākas ekonomikas krīzes.
Un es, bēglis, redzu to, ko nepamanāt jūs.
Rīt eiro kurss nekritīsies divkārt tikai tādēļ, ka tā kāds nolēmis.
Ziniet, mīļie, Latvijas vara baidās – no… jums.
Valsts budžets ir izstrādāts tā, lai patiktu jums. Jā, tas nav pilnīgs, tas ir ar deficītu, bet tas ir centrēts uz cilvēku.
Un, ja jums liekas, ka galvenais finanšu dokuments ir izstrādāts kļūdaini, nākamgad oktobrī jūs varēsiet atlaist “grāmatvežus”.
Baltkrievijā “rēķinvedis” kļūdās par miljardiem. Taču atlaist viņu nevar.
Pagaidām.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu