Euroclear brīdina par Ukrainas reparāciju aizdevuma trauslumu
Starptautiskais vērtspapīru glabātājs Euroclear ir izteicis nopietnus brīdinājumus par Eiropas Savienības (ES) plānu izveidot reparāciju aizdevumu Ukrainai. Saskaņā ar Euroclear teikto, šis plāns ir “ļoti trausls”, neparedzams un potenciāli var izraisīt ārvalstu investoru aizplūšanu no eirozonas. Šie kritiski vērtējumi pauž bažas par finansiālo un juridisko drošību, kas saistīta ar plānu izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus.
Juridiskie izaicinājumi un riski
Euroclear pārstāvis sarunā ar Euronews uzsvēris, ka priekšlikums “kāds tas ir pašlaik, šķiet, ir balstīts uz lielu juridisko inovāciju”. Šī inovācija rada daudz jautājumu, un kopumā konstrukcija tiek uztverta kā “ļoti trausla”. Euroclear, kas glabā lielāko daļu iesaldēto Krievijas aktīvu, atrodas Briselē, padarot Beļģiju par galveno lēmumu pieņēmēju šajā sarežģītajā jautājumā par Ukrainas budžeta un militāro vajadzību finansēšanu 2026. un 2027. gadā.
Uzņēmums pauž bažas, ka šī iniciatīva varētu radīt tālāk ejošus juridiskus, finansiālus un reputācijas riskus ne tikai pašam Euroclear, bet arī Beļģijai, Eiropas Savienībai un tās finanšu tirgiem. Viens no galvenajiem satraukumiem ir iespējamā likviditātes trūkums, ja sankcijas pret Krieviju tiktu atceltas pirms termiņa un dalībvalstis nespētu savlaicīgi nodrošināt nepieciešamos līdzekļus.
Beļģijas bažas un potenciālās sekas
Beļģijas valdība arī ir paudusi nopietnas bažas. Tā, piemēram, bažījas, ka Krievija varētu pieprasīt savu līdzekļu atgūšanu, ja tā veiksmīgi iesūdzētu Beļģiju tiesā. Tas radītu robu Beļģijas budžetā, kas pielīdzinātu valsts ikgadējā federālā budžeta apmēram, un, kā brīdina Beļģija, pat varētu izraisīt valsts bankrotu.
Lai mazinātu šīs bažas, Eiropas Komisija ir piedāvājusi ieviest ilgtermiņa iesaldēšanu, kas balstītos uz kvalificēta vairākuma balsojumu, lai novērstu pēkšņas apturēšanas vai veto draudus. Tāpat solīts sniegt pagaidu aizdevumus valstīm, kurām rastos problēmas ar garantiju nodrošināšanu.
Investoru uzticība un alternatīvas
Euroclear brīdina, ka šāds solis varētu tikt interpretēts kā nelikumīga konfiskācija, kas savukārt varētu graut uzticību Eiropai starptautisko investoru vidū. Kā norādījis Euroclear pārstāvis: “Ja starptautiskie investori šo mehānismu uztvers kā Krievijas aktīvu konfiskāciju, uzticība Eiropai varētu erodēt – ietekmējot finanšu tirgus un palielinot aizņemšanās izmaksas visām ES dalībvalstīm.”
Kaut arī plānotais reparāciju aizdevums šķiet finansiāli izdevīgs, tas riskē kļūt dārgāks un varētu novērst ārvalstu investīcijas. Euroclear ģenerāldirektore Valērija Urbana pat ir ieteikusi, ka šobrīd nauda būtu labāk tērējama miera sarunām, nevis sarežģītu un riskantu juridisko struktūru veidošanai, kas pēc tam zaudētu savu ietekmi sarunās.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs ir ticies ar Beļģijas premjerministru Bartu De Vēveru un Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu Briselē, cenšoties panākt kompromisu pirms izšķirošā ES samita 18. decembrī. Beļģija pieprasa, lai tiktu ņemtas vērā tās bažas, un nav gatava pieņemt plānu ar spiedienu.
Ja netiks panākta vienošanās, ES būs spiesta meklēt finansējumu finanšu tirgos, aizņemoties 90 miljardus eiro kopējā parāda veidā, kas ir Beļģijas priekšstatītais risinājums. Par spīti tam, ka daudzas dalībvalstis atbalsta reparāciju aizdevuma ideju, Ungārija un Slovākija iebilst pret to dažādu iemeslu dēļ. Baltā nama nostāja ir arī pretrunīga, jo ASV ir lobējušas vairākas dalībvalstis pret šo plānu, uzskatot, ka tas varētu paildzināt karu.