Par to, kāpēc NATO ir klusa kā pelīte, bet Krievija turpina “bombardēt” pasauli ar saviem meliem, par to, kurš uzvarēs mākslīgā intelekta izmantošanā, par to, ka ar sankcijām Krieviju neuzveikt, un par daudz ko citu – saruna ar bijušo aizsardzības ministru, domnīcas “Northern Europe Policy Centre” direktoru Arti Pabriku.
Varenākā militārā organizācija – NATO – palikusi tāda klusa un nemanāma. Kas noticis?
Bija liels šoks, kad no Vašingtonas puses parādījās plāns, kā noregulēt kara jautājumu, kurā bija teikts, ka ASV varētu būt starpnieks starp NATO un Krieviju. Daudzi to palaida garām, taču daudzi to uztvēra ļoti jūtīgi.
Kāpēc?
Tāpēc, ka ASV nevar būt starpnieks starp sevi un Krieviju, jo ASV ir NATO. Tad tas nozīmē, ka ASV sevi distancē. NATO ģenerālsekretārs var un drīkst paust to, ko viņam saka dalībvalstis. Daudzi pie viņa vēršas ar vēlmi intervēt, bet ir jābūt ar lielu autonomiju un vadītāja vēlmi, lai pateiktu kaut ko tādu, kas nav saskaņots ar ASV un dažām citām lielākām valstīm. Tas var būt viens no iemesliem, kāpēc šī organizācija izklausās klusa, jo NATO ģenerālsekretārs ir kopīgo interešu sapulces vadītājs.
Teorētiski tas ir saprotams. Bet cilvēki ir izbrīnīti, ka NATO klusē.
Ar NATO ir liela problēma, jo daudzi apšauba ASV vēlmi iesaistīties Eiropas drošības jautājumu risināšanā. Tam ir objektīvi un subjektīvi iemesli. Objektīvi ir tas, ka ir jautājums: kāpēc ASV jāfinansē Eiropas drošība, ja Eiropai ir tik daudz naudas? Eiropai ir 17% no globālās ekonomikas, savukārt Krievijai – trīs procenti. Tad kāpēc Eiropai vajag atbalstu no Amerikas? Finansējiet, kā mēdz teikt, paši.
Un otrs fakts ir tas, ka ASV lielā mērā ir beigušas finansēt Ukrainu šajā karā. Labi, mēs varam runāt par dažām mazāk zināmām detaļām, par informācijas apmaiņu vai kaut ko tādu, bet no ASV finanses vairs nenonāk. Ja ASV runā par atbalstu Ukrainai, tad tā ir ieroču pārdošana Eiropai, sak, pārdodiet tos Ukrainai vai lieciet, kur gribat. Tas ir biznesa projekts. Līdz ar to Eiropā neviens īsti nav gatavs to smagumu pacelt un nest tālāk.
Bet ir taču iesaldētā krievu nauda, ko varētu izmantot militāriem mērķiem Ukrainas labā.
Beļģija, kur šī nauda atrodas, baidās to atdot, jo Krievija draud ar briesmīgām nelaimēm. Fon der Leiena izteica lēmumu aiziet no Krievijas naftas, bet tas saistās tikai ar 2027. gadu.
Nu kāpēc tik ātri? Varētu izdomāt atteikties no Krievijas naftas kādā 2057. gadā.
Tas tiek pasniegts kā liels panākums. Līdz ar to Eiropā ir varas vakuums, līderu nav. Un Latvija diez vai var šajā gadījumā uzņemties visas Eiropas vadību.
Vai jūs redzat Eiropā kādu līderi, kurš varētu pateikt: būs tā, kā es saku?
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs to būtu spējīgs izdarīt.
Viņš piektdien devās uz Briseli, lai pārrunātu Eiropas Komisijas ieceri izmantot iesaldētos Krievijas valsts aktīvus Ukrainas aizsardzības finansēšanai. ES līderi šo jautājumu plāno apspriest 18. decembrī, un lēmums būs būtisks, ņemot vērā Ukrainas gaidāmās finanšu grūtības nākamā gada pavasarī.
Bet problēma ir viņa koalīcija. Viņam, konservatīvajam politiķim, zināmā mērā ir sasietas rokas. Viņa koalīcijā ir sociāldemokrāti, un tā ir problēma. Ja mēs skatāmies uz mūsu pierobežu, tad klasiskā atbilde ir: darām, ko varam, runājam ar visiem, mēģinām pārliecināt amerikāņus un pārējos, jo amerikāņi ir bijuši mūsu galvenie sabiedrotie. Otrs ir tas, ka jāmēģina runāt ar visām spējīgām valstīm – Lielbritāniju un Vāciju. Viņu valstsvīri runā līdzīgi kā es. Un mums ir maksimāli ātri un efektīvi jāattīsta attiecības ar Somiju un Poliju, faktiski ar visu Baltijas jūras reģionu.
Mēs esam ievērojami labākā situācijā, salīdzinot ar 1939. gadu, kad katra valsts bīdīja savu neitralitāti. Nav tik slikti, kā bija, kad zaudējām savu valsti. Bet labi arī nav.
Sliktumu uzdzen Krievijas izcilās spējas bīdīt propagandu un melot.
Krievijas propaganda ir masīva, un mums ir grūti likt kaut ko pretim psiholoģiskajās operācijās. Desmitiem gadu laikā Krievija ir iefiltrējusies ļoti dziļi daudzās Rietumu sabiedrībās, un tagad Krievija dara to pašu, ko tā darīja aukstā kara laikā, tagad – efektīvāk. Rietumi tam nebija gatavojušies. Tagad visi Krievijas resursi tiek izmantoti, lai polarizētu, iespaidotu, iebaidītu Rietumu sabiedrību.
Nevar izslēgt mākslīgā intelekta iespaidu uz visu šo indīgo putru.
Tam ir milzīga loma. Tam ir loma gan komunikāciju, gan militārajās tehnoloģijās. Tie, kam būs mākslīgais intelekts, būs uzvarētājs. Eiropa nav tik stipra. Un vēl tā klimata politika! Visa Eiropa piesārņo tikai sešus procentus no visas pasaules piesārņojuma. Izstiepieties vai saraujieties, nekas nemainīsies!
To taču katrs idiots saprot.
Varbūt idiots arī saprot, bet visa ierēdniecība ir ieinteresēta “nesaprast”. Kad kuģis ir uzņēmis kursu, to ir grūti pagrozīt. Mākslīgā intelekta attīstībā mēs, Eiropa, globāli atpaliekam, jo mēs nodarbojamies ar mazāk svarīgām lietām.
Vai tā ir taisnība, ka kremlis ir apspriedis uzbrukumu NATO valstīm?
Mēs to nevaram apgalvot, bet, ņemot vērā to, ka kremlis uzskata Eiropu un NATO par galvenajiem oponentiem, domāju, ka Krievijas galvenie militārie plāni – gan PSRS laikā, gan tagad – ir saistīti ar karadarbību pret Rietumiem. Krievi redz karu Ukrainā vienlaikus kā karu pret Rietumiem. Bet mēs jau esam karā ar Krieviju. Tas ir tāds neredzamais karš, hibrīdkarš. Un noteikti tas nav miers.
Un Krievija varētu sākt savu karu tieši ar Latviju?
Tas jau ir reāls karš, kas varbūt neizpaužas visās formās. Nav zināms, vai karš dažādās formās var sākties ar Latviju, Moldovu vai Poliju. Bet visai Latvijas drošības un aizsardzības stratēģijai ir jābūt pakārtotai vissliktākajiem iespējamajiem scenārijiem. Ja kāds pateiks – nē, Latvija nav pirmajā rindā, – tas nebūs iemesls atslābināties.
Hibrīduzbrukumi – droni, baloni un tamlīdzīgi rīki – tas nozīmē, ka krievi mūs testē?
Jā, krievi mūs testē; viņi skatās, cik ilgi mēs to cietīsim. Tad, kad viņi redzēs, ka mūsu reakcija ir neadekvāta un vāja, viņi sapratīs, ka var iet tālāk.
Mūsu reakcija tiešām ir nekāda.
Tieši tā.
Bet ko darīt?
Jāmaina reakcija, bet tas nav tikai Latvijas rokās vien. Tas ir gan NATO, gan atsevišķu dalībvalstu rokās. Tas prasa nopietnāku sagatavotību mums draudzīgajās alianses valstīs, lielāku politisko līderību, kuras Eiropā nav. Ja man jānosauc kāds līderis, kurš reaģē adekvāti, tas ir Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis. Bet viss nav arī Polijas rokās. Vienota drošības izpratne ir Baltijas valstīm, Polijai, Somijai, Zviedrijai, Dānijai, Norvēģijai, arī Vācijai.
Vai ir iespējams simtprocentīgi nosargāt gaisa telpu? Par to tiek runāts pastāvīgi.
Simtprocentīgi nosargāt nevar neviens un nekad. Protams, ir gana daudz metožu, kā to darīt. Un būtu naivi domāt, ka Latvija to varētu. Bet jautājums ir par to, vai mēs pilnībā visu esam izdarījuši, lai sagatavotos šādiem scenārijiem. Atbild ir: nē, neesam. Tāpēc, ka mūsu valstī bieži pietrūkst efektīvas izlēmības saistībā ar bruņotajiem spēkiem, ar militārās industrijas sagatavošanu, ar iepirkumiem. Esam izstājušies no Otavas konvencijas, un mums būtu jāsāk ražot mīnas tepat Latvijā. Jāsāk domāt par atsevišķu teritoriju mīnēšanu jau tagad. Ir jāiepērk visu veidu ieroči, jāiepērk stratēģiskās rezerves, jāiepērk droni, jāapmāca dronu piloti. Tas viss plānos it kā ir…
Tur jau tā lieta, ka tikai plānos.
Tāda sajūta, ka mēs nebeidzam muļļāties. Manī vienmēr ir jautājums: ja mēs zinātu, ka ienaidnieks mums uzbruks pēc pusgada vai gada, vai atbilde būtu – nu tad gan mēs kārtīgi sarautu! Ko mēs gaidām? Mums jārīkojas tagad! Ar vienām vienīgām deklarācijām un paziņojumiem par solidaritāti mēs Krieviju apturēt nevaram.
Precizēsim sākumā izteikto jautājumu un atbildi. Vai ASV mēģina norobežoties no NATO?
Ļoti daudzi signāli, kas pienāk no ASV, liecina par to, ka ASV vairs nav pārliecinoši solidārs drošības partneris un garants Eiropas kontinentam. Protams, esmu runājis ar kongresmeņiem, amatpersonām, kas saprot šos situāciju, un šie signāli nedod viennozīmīgu apliecinājumu tam, ka grūtā brīdī mēs varam paļauties uz nepieciešamo atbalstu.
Tad jau 5. pants nedarbojas?
Mēs redzam, kāda ir attieksme pret Ukrainu. To, vai 5. pants darbojas, mēs simtprocentīgi zināsim tikai tad, kad tas būs jāiedarbina. Būs valstis, uz kurām mēs varēsim paļauties.
info
Uzzini pirmais
kas interesants noticis Latvijā un pasaulē,
pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā