Jauns skatījums uz leģendāro operatoru: Klajā nācis pirmās Jura Podnieka dienasgrāmatu sējums
Latvijas Kino muzejā nesen noticis nozīmīgs kultūras notikums – atklāts pirmais Jura Podnieka dienasgrāmatu sējums, kas aptver viņa jaunības gadus no 1975. līdz 1981. gadam. Šis vērtīgais izdevums, ko sastādījis un rediģējis kinozinātnieks Agris Redovičs, sniedz unikālu ieskatu leģendārā operatora un režisora domās, pārdomās un radošajā attīstībā.
Dienasgrāmatas – durvis uz Podnieka pasauli
Grāmata “Juris Podnieks. Dienasgrāmatas. 1975-1981” nav tikai vienkāršs notikumu atstāsts, bet gan dziļš personības atspoguļojums. Tajā Podnieks dalās ar savām pārdomām par dzīvi, darbu, cilvēkiem un laikmeta ideoloģiskajiem ierobežojumiem, kas raksturoja tā laika Padomju Savienību. Šie pieraksti atklāj ne tikai topošo ideju ieceres, bet arī pašu mākslinieku viņa profesionālās izaugsmes ceļā. Tā ir iespēja iepazīt ne tikai kino vēsturi, bet arī cilvēku aiz kameras – domājošu, jūtīgu un savu skatījumu stingri aizstāvošu mākslinieku. Agris Redovičs uzsver, ka pierakstos jūtama Podnieka vēlme saglabāt garīgo brīvību un patiesību, kā arī atbildību pret sabiedrību, atklājot arī šaubu un meklējumu ceļu, kas ir raksturīgs jebkuram radošam cilvēkam. Viņš uzskata, ka šī grāmata ir nozīmīgs kultūras dokuments, kas joprojām rezonē ar mūsdienu lasītāju.
Ceļš uz kinokartes virsotnēm
Šis agrīnais posms Jura Podnieka karjerā bija īpaši nozīmīgs, jo tas atspoguļo viņa meistarības pilnveidošanos un iepazīšanos ar kino tapšanas procesu. Grāmatā aprakstīts viņa darbs pie tādām filmām kā “Aizliegtā zona” (1975), “Liepājas vīri” (1976), “Raimonds Pauls. Portrets ar mūziku” (1977), “Brāļi Kokari” (1978), “Imants Ziedonis. Portrets locījumos” (1979) un “Puikas, zirgos!” (1979). Īpašu vietu ieņem arī viņa un filmēšanas grupas tikšanās ar latviešu strēlniekiem, kas vēlāk kalpoja par pamatu ikoniskajai filmai “Strēlnieku zvaigznājs” (1982). Šie darbi ne tikai demonstrē Podnieka profesionālo izaugsmi, bet arī viņa spēju ieraudzīt un attēlot cilvēcisko un vēsturisko. Viņa filmas bieži vien bija drosmīgas un aizkustinošas, skarot svarīgus sabiedrības un laikmeta jautājumus. Kā liecina informācija, Juris Podnieks (1950-1992) ir viens no izcilākajiem latviešu dokumentālā kino pārstāvjiem, kura darbi ir pazīstami gan Latvijā, gan starptautiski. Viņa spēja runāt tieši un aizkustinoši par savu laiku un sabiedrību padarīja viņu par laikmeta liecinieku.
Atvēršanas pasākums un kultūras programma
Grāmatas atvēršanas pasākums norisinājās Latvijas Kino muzejā 4. decembrī. Pasākumu kuplināja arī Latvijas Radio kora un horeogrāfes Lilijas Liporas sniegtais koncerts “Sarunas bez vārdiem”, kas bija veltīts režisoram. Šī pasākumu virkne ir daļa no Jura Podnieka jubilejas gada noslēguma aktivitātēm, ko atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. Arī izstāde “Podnieka laiktelpa” Latvijas Kino muzejā, kas veltīta režisoram, ir apskatāma līdz 6. decembrim. Šī grāmata ir kā logs uz pagātni, kas ļauj mums labāk saprast ne tikai latviešu kino attīstību, bet arī pašu Jura Podnieku kā personību un mākslinieku. Tas ir aicinājums iepazīt viņa domu pasauli, kas joprojām ir aktuāla un iedvesmojoša.