Aicinājums Eiropas Savienībai stingrāk uzraudzīt šifrētās lietotnes
Beļģijas pirmā nacionālā narkotiku komisāre Ine Van Vimerschs mudina Eiropas Savienību izmantot savu **regulatīvo spēku**, lai piespiestu šifrēto ziņojumapmaiņas platformu nodrošinātājus sadarboties ar tiesībaizsardzības iestādēm. Viņa uzsver, ka šobrīd šīs tehnoloģijas, lai gan paredzētas likumīgai saziņai, kļūst par **ideālu vidi narkotiku kontrabandistu un organizētās noziedzības koordinācijai**.
Organizētās noziedzības instrumenti
Van Vimerschs uzskata, ka ES institūcijām ir jāveic spēcīgāks spiediens uz lielajiem uzņēmumiem, kuri savus šifrētos sakaru rīkus piedāvā Eiropas tirgū. “Viņi ne tikai nodrošina likumīgu saziņu, bet arī nelikumīgu,” skaidroja Van Vimerschs. “Mēs redzam, ka noziedzīgās organizācijas patiešām izmanto to, ka šie uzņēmumi nevēlas sadarboties ar tiesībaizsardzības iestādēm.” Šīs platformas, piemēram, iepriekš izmantotās Sky ECC, Encrochat un ANOM, ir kļuvušas par **spēcīgiem rīkiem noziedznieku grupējumu vadībai un loģistikai**.
Piemēri no pagātnes un potenciālie izaicinājumi
Eiropas policijas aģentūra Europol ir veiksmīgi demontējusi plašus noziedzīgus tīklus, pateicoties izlūkdatiem, kas iegūti no šīm kriminālajām platformām. Arī Beļģijas varasiestīdes ir guvušas **ievērojamus panākumus**, sasniedzot miljardiem ziņojumu un panākot vairāk nekā 100 notiesājošu spriedumu, pateicoties iepriekšējai izmeklēšanai pret Sky ECC un Encrochat. Tomēr Van Vimerschs norāda uz problēmām ar komerciālām lietotnēm, piemēram, Telegram un Signal. Šobrīd tās nav klasificētas kā «Ļoti lielas tiešsaistes platformas» saskaņā ar ES Digitālo pakalpojumu likumu (DSA), jo tās apgalvo, ka bloka teritorijā ir mazāk nekā 45 miljoni ikmēneša lietotāju. Tas nozīmē, ka tām nav jāievēro stingrākās likuma prasības attiecībā uz nelikumīgu saturu.
Atspēko kritiku un uzsver vērtību nozīmi
Van Vimerschs **atspēko kritiku no tehnoloģiju uzņēmējiem un pat bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa**, ka ES regulējums pārkāpj vārda brīvību. “Ja mēs pieņemam, ka pastāv digitālā telpa, kurā šie noziedznieki var brīvi runāt, mēs galu galā patiešām zaudējam savu brīvību,” viņa pauda. Kā Beļģijas Narkotiku komisāre divus gadus ir vadījusi centienus izjaukt narkotiku tirdzniecības tīklu loģistikas ķēdes. Viņa norāda, ka organizētā noziedzība ir «vienas sirds», kuras centrs ir nauda, un tieši uz šiem kriminālajiem aktīviem tiek likts galvenais akcents Beļģijas cīņā. Lai gan pēdējā laikā ir vērojams pieaugošs ar narkotikām saistītu vardarbības gadījumu skaits Briselē un Antverpenē, komisāre uzskata, ka šī uzmanības pievēršana kriminālajiem aktīviem rada spriedzi noziedznieku vidū.
Drošības riski un nemierīgā realitāte
Van Vimerschs atzīst, ka viņas darbs ir augsta riska. “Mēs nedrīkstam būt naivi. Ienaidniekam, ar kuru muiesties, nav nekādu vērtību vai ētikas standartu. Tāpēc mums, protams, ir jāapzinās drošības un bīstamības risks.” Šī bīstamība ir kļuvusi acīmredzama, jo vairākas augsta ranga amatpersonas, kas vadījušas cīņu pret narkotikām Beļģijā, ir bijušas spiestas slēpties. Antverpenes izmeklēšanas tiesnesis, kurš brīdināja par Beļģijas pārvēršanos par «c-valsti», saņēma nāves draudus. Arī bijušais Tieslietu ministrs Vinsents Van Kvikensborns un viņa ģimene divreiz ir bijuši pakļauti aizsardzībai.