Saeima galīgajā lasījumā gatavojas lemt par nākamā gada valsts budžetu, taču diskusiju par to, kas tiek balsots un kādi ir budžeta veidošanas procesa trūkumi, turpina valdīt. Neskatoties uz politiķu strīdiem un sociālo partneru pārmetumiem, gan finanšu ministrs, gan deputāti atzīst, ka viena no lielākajām problēmām joprojām ir nepietiekama tēriņu caurredzamība. Lai gan budžeta veidošanas algoritms kopumā strādā, sabiedrībai bieži vien trūkst izpratnes par virzību, uz kuru valsts dodas, un budžeta dati ir grūti pieejami un nepietiekami detalizēti.
Budžeta veidošanas izaicinājumi un sociālo partneru viedoklis
Budžeta veidošanas process Latvijā nekad nav bijis viegls, taču pēdējo gadu sarežģītā ģeopolitiskā situācija, inflācija un strauji augošais finansējums valsts aizsardzībai ir radījuši papildu spiedienu. Tas nozīmē “jostu savilkšanu” citās nozarēs un nepieciešamību pārskatīt tēriņus. Sociālie partneri, tostarp Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), bieži vien pauž neapmierinātību ar dialogu ar valdību, uzskatot, ka tas ir formāls un ka viņu viedokļi netiek pietiekami sadzirdēti. Viņi norāda uz nepietiekamu informāciju un pārāk saspiestiem termiņiem, kas traucē kvalitatīvi iesaistīties diskusijās par budžeta detaļām. Kā uzsver LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, valdība nav samazinājusi izdevumus pietiekami, lai finansējumu novirzītu prioritātēm, un tas, ka parādu uzturēšanas izmaksas apēd daļu valsts attīstības, ir satraucoši.
Politiskās debates un budžeta caurredzamība
Saeimas debatēs par budžetu nereti izceļas asas diskusijas. Piemēram, opozīcijas deputāti rosina atcelt naudas balvas ministrijās un citās valsts iestādēs, kā arī samazināt parlamentāro sekretāru atalgojumu un atteikties no ministru reprezentācijas izdevumiem. Viens no galvenajiem trūkumiem, ko politiķi saskata valsts budžetā, ir nepietiekama tēriņu caurredzamība. Budžeta dati bieži vien nav pietiekami detalizēti, ir grūti pieejami, un termiņi – pārāk saspiesti. Lai gan budžeta veidošanas algoritms kopumā strādā, Finanšu ministrs un deputāti atzīst, ka šī problēma joprojām pastāv. Lai uzlabotu situāciju, izskanējušas diskusijas par budžeta digitalizāciju un detalizētāku datu pieejamību, kā arī par budžeta veidošanas procesa sākšanu agrāk – jau pavasarī.
Budžeta prioritātes un nākotnes vīzija
Nākamā gada valsts budžetā par galvenajām prioritātēm noteikta valsts drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un kvalitatīva izglītība. Lai gan budžeta apjoms un drošības sadaļas paplašināšana ir vērtējama pozitīvi, pastāv bažas par nacionālo aplokšņu samazinājumu, kas varētu vājināt kohēzijas un lauksaimniecības politikas. Finanšu ministrija uzsver, ka valsts spēja reaģēt uz izaicinājumiem un aizsardzība pret apdraudējumiem ir galvenā prioritāte, ņemot vērā notiekošo karu Ukrainā. Lielākie ieguldījumi paredzēti, lai stiprinātu iekšlietu un tieslietu dienestus, nodrošinātu valsts aizsardzībai nepieciešamo aprīkojumu un attīstītu kiberdrošību. Tāpat tiek plānots mazināt ekonomisko nevienlīdzību un veicināt valsts konkurētspēju. Piemēram, plānots pakāpenisks akcīzes nodokļa pieaugums alkoholam, tabakai un naftas produktiem. Lai gan valdība sola nepalielināt pamatnodokļus, tiek prognozēts budžeta deficīts 3,3% apmērā no IKP, ko galvenokārt nosaka finansējuma pieaugums valsts aizsardzībai un drošības stiprināšanai.
Iespējas budžeta uzlabošanai
Neskatoties uz kritiku un izaicinājumiem, politiķi saskata vairākas iespējas valsts budžeta uzlabošanai. Viens no galvenajiem virzieniem ir tēriņu caurredzamības palielināšana. Tāpat svarīgi ir nodrošināt kvalitatīvāku un savlaicīgāku informācijas pieejamību sociālajiem partneriem un sabiedrībai. Lai gan budžeta veidošanas procesa laika grafiks ir saspringts, deputāti vēlas iegūt detalizētāku pieeju budžeta datiem. Daži politiķi ierosina budžetu digitalizēt un padarīt to saprotamāku ikvienam, lai tauta patiešām zinātu, “par ko mēs vispār balsojam”. Lai gan Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa atzīst, ka ne visi ir apmierināti, viņa uzsver, ka pašreizējais budžets ir *labākais iespējamais* šobrīd. Viņa arī norāda, ka tiek meklēti risinājumi, lai visas puses būtu apmierinātas, un ka valdība turpinās meklēt risinājumus, kā uzlabot demogrāfisko situāciju.