ASV Floridas štatā noslēgušās amerikāņu un ukraiņu sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā. Šķiet, ka nekāds būtisks progress panākts nav un galvenie strīdus jautājumi starp Krieviju un Ukrainu saglabājas. Tikmēr Maskava turpina īstenot triecienus pa dažādiem objektiem Ukrainā, neizrādot nopietnu vēlmi runāt par miera sasniegšanu.
ĪSUMĀ:
- Floridā noslēgušās ASV un ukraiņu sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā.
- Būtiska progresa nav, galvenie strīdus jautājumi starp Krieviju un Ukrainu saglabājas.
- Galvenie izaicinājumi sarunās – teritoriju jautājumi un drošības garantijas.
- Kellogs uzskata: Vienošanās atkarīga no Donbasa un Zaporižjas AES jautājumiem.
- Ukrainas un ASV sarunas varētu turpināties nākamnedēļ.
- Pirmdien Londonā Zelenskis tiksies ar Francijas, Lielbritānijas un Vācijas līderiem.
- Tikmēr Krievija atkal uzbrūk infrastruktūras objektiem Ukrainā.
Ukrainas un ASV sarunas Miami beidzas, jautājumi paliek
Tīmekļa izdevums “Axios” vēsta, ka pēc amerikāņu sarunām Maskavā un Ukrainas un ASV delegāciju sarunām Floridā galvenie izaicinājumi sarunās joprojām saistīti ar teritoriālajiem jautājumiem un drošības garantijām. To atzinusi Ukrainas vēstniece ASV Olha Stefanišina.
Attiecībā uz teritoriju jautājumu Krievija joprojām pieprasa, lai Ukraina izvestu savu karaspēku no tās kontrolētajām Donbasa daļām. Kāds avots izdevumam “Axios” skaidrojis, ka ASV cenšas izstrādāt jaunas idejas šī jautājuma risināšanai.
Tāpat Floridā apspriestas ASV drošības garantijas Ukrainai. Viens no avotiem norādījis, ka puses jautājumā par drošības garantijām esot panākušas ievērojamu progresu un ir tuvu vienošanās noslēgšanai. Tai pašā laikā esot nepieciešams vairāk darba, lai nodrošinātu, ka abas puses ir vienisprātis par drošības garantiju projektu.
ASV prezidenta sūtnis Kīts Kellogs savukārt uzskata, ka vienošanās noslēgšana esot atkarīga no divu svarīgu neatrisinātu jautājumu atrisināšanas – Donbasa nākotnes un Zaporižjas atomelektrostacijas (AES), ko kontrolē Krievija. Viņa ieskatā, ja izdotos atrisināt šos divus jautājumus, pārējie jautājumi būtu labi atrisināmi.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien sazvanījies ar ASV pārstāvjiem Stīvu Vitkofu un Džaredu Kušneru, lai noskaidrotu viņu vērtējumu par progresu. Kā izdevumam norādījuši avoti, telefonsaruna ilgusi divas stundas un pusēm bijusi sarežģīta diskusija par teritoriālajiem jautājumiem.
Sagaidāms, ka Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs un Ukrainas Bruņoto spēku štāba priekšnieks Andrijs Hnatovs pēc atgriešanās no Floridas informēs Zelenski klātienē.
Par spīti tam, ka Kijivas un Maskavas nostāja daudzos jautājumos joprojām ir atšķirīga, diplomātiskais darbs turpinās.
Saskaņā ar “Axios” vēstīto turpmākas ukraiņu sarunas un tikšanās ar Vitkofu un Kušneru ir gaidāmas vēlāk nākamajā nedēļā. Bet pirmdien Londonā Zelenskis tiksies ar Francijas, Lielbritānijas un Vācijas līderiem, lai apspriestu miera sarunu gaitu.
Tikmēr Krievija aizvadītajā naktī kārtējo reizi uzbrukusi dažādiem infrastruktūras objektiem Ukrainā, galvenokārt mērķējot pa energoobjektiem. Kopumā uz Ukrainu raidījutas trīs hiperskaņas raķetes “Kinžal” un divas ballistiskās raķetes “Iskander”, kā arī 241 drons. Nogalināts vismaz viens cilvēks.
Vissmagāk cietusi Kremenčuka Poltavas apgabalā, Ukrainas centrālajā daļā.
“Mūs pamodināja “šahedu” skaņa virs kopmītnes. Dzirdējām dūkoņu, jo jau zinām, kas ir “šahedi” un kā tos notriec. Nokāpām lejā, pazuda elektrība, tad pakāpeniski tika atslēgta apkure un pēc tam ūdens. Tā mēs palikām pirmajā stāvā līdz pulksten trijiem naktī, un tad devāmies atpakaļ augšstāvā. Bet viss jau vēl turpinājās līdz pulksten pieciem no rīta,” medijiem stāstīja uzbrukumu pārdzīvojusi sieviete.
Poltavas apgabalā bojāti vairāki energoobjekti un fiksēti arī tieši trāpījumi. Līdz ar to traucēta ūdens, siltuma un elektrības piegāde.
Nedēļas laikā agresors uzbrucis Ukrainai ar vairāk nekā 1600 droniem, aptuveni 1200 vadāmām aviācijas bumbām un gandrīz 70 dažāda veida raķetēm.
KONTEKSTS:
Sarunas par iespējamo miera panākšanu Ukrainā aktivizējās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanas amatā šī gada janvārī. Viņš vairākkārt runājis un pat tikās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, augustā paziņojis par 50 dienu laiku, lai izbeigtu karu Ukrainā, draudot ar rīcību, taču Krievija turpināja gan virzību frontē, gan uzbrūkot civilajai infrastruktūrai un nogalinot Ukrainas civiliedzīvotājus.
Ukraina turpina lūgt sabiedrotajiem palīdzību un tālās darbības ieročus, kas ļautu vērsties pret militārajiem mērķiem Krievijā. Lai gan liels progress šajā jautājumā nav panākts, daži Ukrainas sabiedrotie palīdzību pastiprina, piemēram, Vācijas apsolīja piegādāt Kijivai tālās darbības raķešu sistēmas.
ASV prezidents Donalds Tramps saskaņā ar mediju ziņoto parakstījis un apstiprinājis 28 punktu miera plānu. Tas paredz Ukrainai drošības garantijas, bet liegtu dalību NATO, kamēr Krievijai ļautu atgriezties pasaules ekonomikā, bet Maskavai vajadzētu nostiprināt apņemšanos neuzbrukt kaimiņvalstī. Plāns arī paredzētu “de facto” okupētās Ukrainas teritorijas atzīt par Krievijas teritoriju, bet Ukrainai 100 dienu laikā būtu jārīko vēlēšanas.
Ukrainas sabiedrotie Eiropā pauda neapmierinātību ar plānu, izsakot stingru atbalstu Kijivai. 23. novembrī Ženēvā notika sarunas starp ASV, Eiropas un Ukrainas līderiem, kurās sprieda par izmaiņām ASV piedāvātajā plānā. Šobrīd atjaunotā plāna detaļas netiek atklātas, tomēr trīs pušu amatpersonas pozitīvi novērtējušas panākto progresu. Tikmēr mediji ziņo, ka plāns tika saīsināts, iekļaujot vien 19 punktus un vairāk ievērojot Kijivas intereses.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu