Svētdien, 7. decembrī, pret autoceļu lietošanas nodevu komercauto līdz 3,5 tonnām pie Ministru kabineta (MK) protestēja arī vairāki opozīcijas politiķi, novēroja aģentūra LETA.
Pie valdības ar ķerru, kurā iekrauti mēsli un noplukusi eglīte, ieradies Ogres novada bioloģiskais zemnieks Pēteris Dimants, kurš vienlaikus ir arī Latvijas Zaļās partijas valdes loceklis. Tāpat pie valdības ēkas ieradušies arī Saeimas deputāti Edgars Tavars (“Apvienotais saraksts” (AS)), Lauris Lizbovskis (AS), Ramona Petraviča (“Latvija pirmajā vietā”) un Rīgas domnieks Rūdolfs Brēmanis (“Suverenā vara”/Apvienība jaunlatvieši”).
“Ja pirmdien, otrdien, valdība neatcels šo lēmumu, tad mēs būsim Rīgā šeit janvārī ar tūkstošiem cilvēku, tūkstošiem tehnikas. Viss būs paralizēts un bloķēts. Atceliet šo nodokli, atceliet šo netaisnību!” pieprasīja Dimants.
Protesta akcijā piedalījās arī transportlīdzekļi, kuru vadītāji pauda attieksmi, lietojot auto skaņas signālus.
Tā kā protesta akcija notika bez saskaņošanas Rīgas domē, policija liedza Dimantam ar ķerru tuvoties Ministru kabinetam, par ko izcēlās skaļa diskusija.
Policijā aģentūrai LETA pauda, ka protests aizvadīts bez būtiskiem starpgadījumiem. taču likumsargi sākuši divus administratīvo pārkāpumu procesus par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.
Pprotestē pret autoceļu lietošanas nodevu komercauto līdz 3,5 tonnām, 07.12.2025
Foto: LTV
Pprotestē pret autoceļu lietošanas nodevu komercauto līdz 3,5 tonnām, 07.12.2025
Foto: LTV
Pprotestē pret autoceļu lietošanas nodevu komercauto līdz 3,5 tonnām, 07.12.2025
Foto: LTV
Dimants iepriekš aģentūrai LETA sacīja, ka viņš nerīko protesta akciju un neaicina pulcēties, bet individuāli kā privātpersona izmantos savu likumā paredzēto iespēju un ieradīsies paust savu viedokli. To, ka vēl daži ierakstu autori minējuši to pašu laiku, Dimants nodēvēja par sakritību.
Dimants sacīja, ka, viņaprāt, ne valdība, ne Saeima īsti nav sapratušas, ko dara, tāpēc pauda pārliecību, ka šī kļūda tiks drīzumā labota.
Rīgas domē aģentūra LETA noskaidroja, ka svētdien neviena protesta akcija pie Ministru kabineta nav pieteikta.
Visvairāk par jauno regulējumu satraukušies tieši lauksaimnieki
“Būtisks izmaksu palielinājums, ar ko mēs nerēķinājāmies, ņemot vērā iepriekšējos gadus un arī šo smago gadu,” nodevu vērtēja biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
“Mēs esam spiesti atstāt savus dārzeņus uz lauka, nevākt nost, jo pašizmaksa būs augstāka nekā pārdošanas cena vai iepirkšanas cena, un tad vēl uz nākamo gadu mums jārēķinās ar šādu izmaksu pieaugumu. Tas tiešām ir nesamērīgi un nepamatoti,” pauda Lazdiņš.
Zemnieks no Valmieras novada, saimniecības “Mazdzērvītes” pārstāvis Jānis Ločmelis savukārt pauda: “Kaut kur paņemt ar jaunām nodevām naudiņu – to var tad, kad ir izpildīts mājasdarbs un parādīts, kā mākam saimniekot ar to, kas ir.”
Bet Iecavas puses saimniecības “Dižskudras” zemnieks Oskars Pudņiks skaidroja, ka jaunās ceļu nodevas zemniekus “ļoti ietekmē, jo mums tā produkcija no Iecavas, mums saimniecība ir Iecavā, ir jānogādā uz Rīgu, uz Deglava ielu, kur ir “Rimi” lielā bāze.
Attiecīgi, ja palielinās vinjeti vai turpinās ieviest, tas sadārdzinās produkcijas pašizmaksu”.
Savukārt uzņēmējs, SIA “Precision Farming” vadītājs Gatis Bērziņš, kurš sniedz pakalpojumus zemniekiem, gatavo augsnes analīzes, mēslošanas plānus, stāstīja, ka viņam “ir 9 pikapi, ar ko pārvietojos, tie ir darba vajadzībām. Ziemā man viņi stāv, strādā, kad vajadzīgi uz tīrumiem. Šādā stilā, kad vienkārši decembrī pastāsta, noliek fakta priekšā. Tas nav veids, kā jāstrādā ar tautu.”
Viņš aprēķinājis, ka viņam ceļu nodeva izmaksās vairāk nekā 3000 eiro gadā.
Satiksmes ministrs: Par nodevu ir daudz mītu un nepatiesību
Satiksmes ministrs Atis Švinka telefonsarunā LTV skaidroja – par nodevas celšanu izplata daudz mītu un nepatiesību. Turklāt šo ieceri savulaik virzījuši tie pašreizēji opozīcijas politiķi, kas tagad pret to protestē.
“Šobrīd ļoti aktīvi diskutētais, kāpēc no 3 tonnām līdz 3,5 tonnām auto jāiekļaujas vinjetes maksāšanas tvērumā. Es gribu pateikt – šo uz Saeimu virzīja 2016. gada 2. novembrī tā laika parlamentārais sekretārs Edgars Tavars (AS), tajā laikā satiksmes ministrs bija Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība),” apgalvoja Švinka.
“Nepareiza informācija, kuriem ceļiem tas tiks pieņemts. Mēs runājam par valsts galvenajiem autoceļiem, atsevišķiem reģionālajiem ceļiem. Tas nekādā gadījumā nav uz grants ceļiem, lauku ceļiem. Uz to tas neattiecas,” skaidroja Švinka.
“Tas arī neattiecas uz ģimenes auto, uz miniveniem.
Arī zemniekiem ražas laikā, reģistrējoties Lauku atbalsta dienestā, tas neattiecas uz saimniecību iekšējiem pārvadājumiem, tas neattiecas uz mazajiem busiņiem jeb tautā sauktiem bulku vāģiem. Arī bezemisiju auto ir nulles likme,” norādīja Švinka.
Pirmdien zemnieku pārstāvjiem iecerēta tikšanās ar satiksmes ministru, lai pārrunātu domstarpības par jauno autoceļu nodevu.
Opozīcija rosinās atcelt nodevu mazajam komerctransportam
Iepriekš “Apvienotā saraksta” (AS) deputāti iesnieguši grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, aicinot atcelt autoceļu lietošanas nodevu jeb vinjeti komercauto līdz 3,5 tonnām un samazināt maksas pieaugumu vinješu nodevā, aģentūru LETA informēja AS.
Deputāti uzskata, ka lēmums par nodevas paaugstināšanu ir tautsaimniecībai kaitīgs un inflāciju veicinošs. AS norāda, ka vinješu maksa jau palielināta par 48% no šā gada 1. janvāra, bet tagad Saeimas 3. decembrī galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā paredz vinjetes maksas paaugstināšanu no nākamā gada 1. janvāra vēl par vidēji papildu 38% (smagajiem kravas auto ar “Euro VI” dzinējiem par 67%), turklāt būtiski paplašinot tās maksātāju loku, kā arī nepamatoti attiecinot prasību tās lietot arī uz reģionālajiem ceļiem.
Šādas prasības arī kritiski ietekmēs pārvietošanās brīvību, uzskata AS deputāti, norādot, ka vinješu un tām pielīdzināti maksājumi, piemēram, samaksa par maksas ceļu lietošanu, vienmēr paredz alternatīvus bezmaksas pārvietošanās maršrutus. Saeimas atbalstītie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā faktiski izslēdz šādu iespēju, mazinot cilvēku un pakalpojumu apriti.
AS norāda, ka vinjetes cena no 2026. gada 1. janvāra N1 kategorijas vieglajam komerctransportam (kravas busiņiem un kravas pikapiem) pieaugs no 260 uz 360 eiro gadā (“Euro VI” dzinējiem). AS norāda, ka negatīvās izmaiņas skars vismaz 27 000 Latvijas iedzīvotāju, uzņēmējus, lauksaimniekus, mežiniekus un citās nozarēs strādājošos tikai N1 vieglā komercauto kategorijas transportlīdzekļos vien.
Jaunie grozījumi paredz arī ļoti būtisku kāpumu smagajiem vilcējiem, kā, piemēram, “Euro VI” dzinējiem no 420 eiro uz 700 eiro gadā, kas ir 67% kāpums, uzsver AS.
AS uzskata, ka Latvijā jau tagad iedzīvotājiem un uzņēmumiem jāmaksā vislielākie ar auto saistītie nodokļi un nodevas Baltijas valstīs, tāpēc jaunās normas tiešā veidā graus uzņēmumu konkurētspēju. AS ieskatā prasības noteikt maksāšanas slieksni komercauto jau no 3000 kilogramu svara ir netaisnīgi un nepareizi, tās neatbilst komerctransporta definīcijai un ir atrodamas tikai retā Eiropas Savienības valstī.
KONTEKSTS:
No nākamā gada 1. janvāra tiks palielināta lielākā daļa autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmju kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām, paredz 3. decembrī Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā.
Virzīto grozījumu mērķis ir noteikt tādas vinješu likmes, kas atspoguļo faktiskās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, ņemot vērā kravas transportlīdzekļu ietekmi uz autoceļiem.
Tostarp grozījumi paredz “nulles” likmi bezemisiju transportlīdzekļiem un likmju noteikšanu emisijas radošajiem transportlīdzekļiem atkarībā no to radīto emisiju apjoma.
Ar grozījumiem paplašināts ceļu tīkls, uz kuru attieksies autoceļu lietošanas nodeva, ar valsts reģionālajiem autoceļiem, kas ir paralēli valsts galvenajiem autoceļiem vai ved uz ostām. Izmaiņu mērķis ir novērst iespējas izvairīties no nodevas maksāšanas, apzināti izvēloties maršrutus, kas patlaban atrodas ārpus tās piemērošanas teritorijas.
Nodevas apmērs ir diferencēts atkarībā no transportlīdzekļa masas, asu skaita, izmešu klases un lietošanas perioda. Savukārt autoceļu lietošanas nodevas ieņēmumi tiek novirzīti to valsts autoceļu, pa kuriem iekasē nodevu, uzturēšanai un attīstībai.
Līdz šim transportlīdzekļiem un to sastāviem ar pilnu masu no 3,501 tonnas līdz 12 tonnām, ja transportlīdzekļa motora izmešu līmenis ir “Euro 0, I, II”, nodevas dienas likme bija 15 eiro, nedēļas likme – 37 eiro, mēneša likme – 74 eiro, bet gada likme – 760 eiro. Savukārt turpmāk dienas likme šiem transportlīdzekļiem plānota 17 eiro apmērā, nedēļas likme – 43 eiro apmērā, mēneša likme – 87 eiro, bet gada likme – 870 eiro.
Vienlaikus transportlīdzekļiem un to sastāviem ar pilnu masu no 3,001 tonnas līdz 3,5 tonnām, ja transportlīdzekļa motora izmešu līmenis ir “Euro VI un mazāk piesārņojošs”, līdz šim dienas likme bija pieci eiro un nedēļas likme – 12 eiro, bet turpmāk dienas likme būs septiņi eiro un nedēļas likme – 18 eiro.