Taču tagad aina cita, un “Rūres” pacients dzīvo divreiz ilgāk, un attiecīgi arī aug vidējās izmaksas. Bet pārējām firmām šie rādītāji ir tuvāk izmēģinājuma periodam. “Rūrē” uzsver – tas taču ir labi, ka viņu pacienti dzīvo ilgāk.
“Mēs saskatām, ka varbūt ne visi pacienti, kas saņem šo pakalpojumu, tieši šāds pakalpojums būtu nepieciešams gan pēc dzīvildzes, gan arī pēc pakalpojuma intensitātes. Jo mēs redzam – jo ilgāk pacients saņem šo pakalpojumu, jo zemāka vidējā intensitāte – tas nozīmē, ka mazāk ārsta vizītes, mazāk ārsta palīga vai māsas vizītes, funkcionālā speciālistu vizītes tiek nodrošinātas šiem pacientiem, un šos pacientus, iespējams, varētu virzīt uz zemākas intensitātes pakalpojumu, piemēram, mājas aprūpi, kas ir pieejama,” norāda NVD amatpersona Voropajeva.
Tas nenozīmē atstāšanu bez atbalsta, taču tieši hospisa jeb pēdējā posma pakalpojums ir visintensīvākais un attiecīgi – dārgākais. Un paliatīvās aprūpes speciālista ieskatā normāla prakse būtu, piemēram, pēc pirmajiem sešiem mēnešiem pārskatīt paliatīvajam pacientam nepieciešamo medicīnas un sociālās aprūpes līmeni.