Salacgrīvā notika šokējošs incidents, kas skaidri parādīja, cik bīstama ir mediķu un citu speciālistu, kas veic izbraukuma uzdevumus, darba vide. Māsa Ilze, izpildot ārsta uzdevumu, ieradās pie vecā pacienta privātajā mājā. Ilze ne reizi vien bija apmeklējusi šo pacientu un iepriekš bija saskārusies ar suņu agresīvo uzvedību. Viņa vienmēr lūdza radiniekus uzraudzīt, lai dzīvnieki būtu izolēti, taču šīs lūgšanas regulāri tika ignorētas.
Uzbrukuma dienā, 12. novembrī, pēc tam, kad māsa bija sagatavojusi medicīnisko procedūru, viņa pamanīja, ka aizmirsusi paņemt nepieciešamo aprīkojumu, un atgriezās pie automašīnas kopā ar pacienta meitu. Ceļā viens no suņiem iekoda viņu. Pēc tam, kad Ilze atgriezās ar aprīkojumu, suņi joprojām brīvi pārvietojās pa pagalmu.
Pēc procedūras, kad pagalms, šķita, bija attīrīts no dzīvniekiem, Ilze devās uz automašīnu. Tiklīdz viņa sāka atvērt durvis, viens no suņiem nogāza viņu zemē, iekodot plecā. “Es nepaspēju atvērt automašīnas durvis, kad viens no suņiem nogāza mani zemē. Viņš iekoda man labajā plecā, bet otrs suns sakoda mani visā ķermenī. Izglābās tikai seja, ko es paslēpu smiltīs, kā arī kājas un labā roka.” Uzbrukums ilga 10–15 minūtes. Pacienta meita centās atbaidīt dzīvniekus ar slotu, bet tas nepalīdzēja — suņi kļuva vēl agresīvāki.
“Es jutos kā kara apstākļos, — stāstīja cietusī portālam NRA.lv. — Pat smagi ievainots cilvēks šokā var izdzīvot, ja ir mērķis. Tajā brīdī es domāju tikai par savu meitu, kurai drīz paliks 18 gadi. Es gribēju vēl redzēt viņu un būt viņas dzimšanas dienā.” Ilze spēja nokļūt līdz automašīnai un pati aizbraukt uz darbu, kur viņai sniedza neatliekamo palīdzību. Trīs nedēļu laikā māsa pārcieta četras operācijas. Viņas teiktā, traumas ir nopietnas, un atveseļošanās prasīs ilgu laiku.
Pēc uzbrukuma pacientam tika nomainīts ģimenes ārsts. Ilze apgalvo, ka gūtās traumas nevar saukt par vieglām vai vidējām, un viņa vēl ilgi būs nespējīga strādāt. Viņa prasa, lai suņu īpašnieki kompensē medicīniskos izdevumus, apmaksā iespējamos plastiskos operācijas un atlīdzina morālo kaitējumu. Sieviete norādīja, ka viņas traumas ir tik nopietnas, ka tās nāksies slēpt zem apģērba, un par sievišķīgu kleitu valkāšanu var aizmirst.
Ilze uzsver, ka šim gadījumam nevajadzētu palikt bez uzmanības, jo bezatbildīgi dzīvnieku īpašnieki rada draudus citu cilvēku dzīvībai un veselībai. Viņa uzskata, ka vainīgajiem jāuzņemas krimināla atbildība.
Nesen Latviju satricināja gadījums, kad policists nošāva trīs suņus, kas iekļuva svešā teritorijā. Tas izsauca protestus un parakstu vākšanu. Vai arī šoreiz būs tāpat? Vai mūsu valstī cilvēkiem ir tādas pašas tiesības kā suņiem un vai viņi var justies droši?