Trīs gadu gaidīšana uz neirogrāfiju Stradiņa slimnīcā: maksas medicīna kā vienīgā alternatīva
Pensionāre Anita Markusa, saskaroties ar biežu nepieciešamību pēc dažādiem medicīniskiem izmeklējumiem, uzsver, ka dzīvības glābšanai bieži vien izrādās vienīgā iespēja maksas medicīna. Lai gan valsts nodrošina medicīnas pakalpojumus, rindas uz tiem var sasniegt pat vairākus gadus, liekot pacientiem izvēlēties dārgāko ceļu, lai saņemtu nepieciešamo palīdzību savlaicīgi.
Neizturami gaidīšanas laiki izmeklējumiem
Kā piemēru Anita Markusa min pierakstu uz neirogrāfiju, kurā bija jāgaida veseli trīs gadi. Šāds gaidīšanas laiks ir absolūti nepieņemams situācijā, kad veselības stāvoklis prasa regulārus un savlaicīgus izmeklējumus. Tāpēc paciente, līdzīgi kā daudzi citi, ir spiesta meklēt risinājumu maksas medicīnas pakalpojumu jomā, lai nesaņemtu palīdzību par vēlu.
Maksas medicīna – nepieciešamība, nevis greznība
Šī situacija nav vienreizējs gadījums. Visā Latvijā ir novērots, ka uz daudziem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem ir garas gaidīšanas rindas. Pēdējā laikā arvien biežāk tiek izskanējusi informācija par to, ka uz atsevišķiem izmeklējumiem rindā jāgaida pat vairākus gadus. Piemēram, starp izmeklējumiem visilgāk jāgaida uz elektromiogrāfiju un ultrasonogrāfiju, bet pie speciālistiem – pie reimatologa un gastroenterologa.
Maksas neirogrāfijas un elektromiogrāfijas izmeklējumu cenas Latvijā svārstās no 60 līdz 120 eiro, atkarībā no izmeklējamo nervu skaita un izmantotajām metodēm. Savukārt Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā neirogrāfija ar datorizētu datu apstrādi maksā 80 eiro, bet kopā ar elektromiogrāfiju ar adatu elektrodiem – 100 eiro. Lai gan valsts apmaksātos medicīnas pakalpojumus pacients var saņemt par simbolisku samaksu (4 eiro), šī opcija nav pieejama, ja pacients izvēlas to veikt ātrāk maksas kārtībā.
Sistēmiska problēma ar plašu skanējumu
Šī problēma nav tikai Stradiņa slimnīcas specifika, bet gan visaptverošs jautājums Latvijas veselības aprūpes sistēmā. Pacienti, īpaši seniori, bieži nonāk situācijā, kurā viņu veselības aprūpes pieejamību nosaka nevis medicīniskā nepieciešamība, bet gan finansiālās iespējas. Valsts kvotu rindas ir pārpildītas, un nereti tuvāko speciālistu vai nepieciešamo izmeklējumu nākas meklēt citās pilsētās vai gaidīt mēnešiem ilgi.
Tiek uzsvērts, ka pacientiem ir tiesības meklēt pakalpojumus arī citās ārstniecības iestādēs, kurās gaidīšanas rindas ir mazākas vai to nav vispār, neatkarīgi no dzīvesvietas. Tomēr aktīva informācijas meklēšana un apzvanīšana ir laika un enerģijas ietilpīgs process, kas bieži vien ir apgrūtinošs, īpaši slimības laikā.
Šī situacija liek aizdomāties par sistēmas efektivitāti un pacientu tiesībām uz savlaicīgu un kvalitatīvu medicīnisko aprūpi. Kamēr risinājumi netiek atrasti, maksas medicīna daudziem kļūst par vienīgo patvērumu šķietami neizturamajās rindās.