Jaunās domes vadības šī gada tikšanās ar iedzīvotājiem tuvojas noslēgumam, un viena no pēdējām vietām bija Stende. Arī tur viena no sāpīgākajām tēmām ir pirmsskolas izglītības iestāde, kur nepieciešami līdzekļi, lai bērnu ikdienu radītu patīkamāku, kā arī satiksmes organizēšana, jo ir šoferi, kas cauri pilsētai iztraucas vēja ātrumā, neņemot vērā gājēju pārejas.
Domes vadība pie iedzīvotājiem vērsās ar prieka vēsti — iespējams, pavisam drīz vismaz puse no tranzīta ielas piedzīvos pārmaiņas. «Izvērtējot novada ceļu satiksmes intensitātes mērījumus, esam pieņēmuši lēmumu startēt Eiropas Savienības projektā, lai savestu kārtībā Stendes tranzīta ielu (Brīvības ielu) posmā no Talsu puses, kur sākas Stendes robeža, līdz dzelzceļa sliedēm,» informē domes priekšsēdētāja vietniece Ligita Šnore. «Šajā posmā plānots sakārtot asfalta virskārtu, gājēju ietves, lietus notekūdeņu sistēmu un stāvlaukumus pie veikala «Citro» un «Elvi». Šobrīd strādājam pie procesiem, lai nākamā gada aprīlī varētu šo būvprojektu iesniegt programmā, kas ir domāta uzņēmējdarbības infrastruktūras pilnveidei.»
Arī novada domes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš atzīst, ka pēdējos gados ielu atjaunošanā ir ieguldīts nepelnīti maz: «Eiropas fondi ielu atjaunošanu vairs nefinansē. Vienīgais veids, kā mēs varam gūt Eiropas atbalstu, ir caur uzņēmējdarbības atbalstu, proti, ja iela ir nepieciešama uzņēmējdarbības īstenošanai, kā rezultātā ir pretī uzņēmums, kas iegulda noteikta apjoma investīcijas vai nodrošina noteikta apjoma darba vietas. Šajā gadījumā tas ir Brīvības ielas posms no sliedēm uz Talsu pusi. Es piekrītu, ka Meliorācijas virziens ir mazliet skumīgāks, bet tur nav pretī nepieciešamās uzņēmējdarbības atdeves. Protams, jāatceras, ka tas ir konkurss, un mēs gan jau tāpat vēl konkurēsim ar, piemēram, Saldu, Cēsīm, Ludzu, bet cerēsim, ka viss izdosies un vismaz daļu no šīs ielas izdosies sataisīt. Tāpat jūtu, ka satraukums ir par satiksmes plūsmas ātrumu caur Stendi, arī tur varam domāt par risinājumiem — izveidojot drošības saliņu, kas liktu autovadītājiem piebremzēt, vai ko citu.»
Šogad daudz ir paveikts
Sabiles un Stendes apvienības pārvaldes vadītājs Zigmunds Brunavs iepazīstināja ar šogad paveiktajiem darbiem: «Bija paredzēts savest kārtībā Uzvaras, Renču un daļu no Draudzības ielas, kas arī izdevās. Veicot iepirkumus, kalkulējot un saprātīgi dzīvojot, izrādījās, ka varam vēl kaut ko atļauties, līdz ar to ir noslēgts līgums un daļēji jau kaut kas paveikts Lāčplēša un Strēlnieku ielā, bet jāņem vērā, ka šobrīd ir pārtraukums laikapstākļu dēļ, tāpēc darbi turpināsies nākamgad. Lielākā daļa Stendes pilsētas ielas jau būs ar normālu segumu un pa dubļiem vairs nebūs jābrien.»
Savukārt Stendes tautas namā ir nomainīts apgaismojums un iegādāta skaņu un gaismas aparatūra. «Arī estrāde ir atjaunota,» bilst Z. Brunavs. «Traktoram ir nopirkta jauna sniega lāpsta un slota, lai var ielas asfalta segumu notīrīt. Finansējām bērnudārza veļas telpas atjaunošanu. Pie dzelzceļa pārbrauktuves tika atjaunots trotuārs, arī šobrīd darbi vēl notiek. Es, protams, arī apzinos neizdarītos darbus, piemēram, tualetes jumta sakārtošana, taču tur atklājās daudz citu problēmu, tāpēc šo darbu izpildīt ir sarežģītāk, bet arī tas taps. Protams, ir problēmas ar apgaismojumu, kas vēl jārisina. Bet galvenais ir ziņot par visu, jo tad, kad informācija pienāk, tad arī varam sākt rīkoties.»
«Talsu novads ir gana liels, un pat tad, kad mēs dodamies uz pasākumiem vai vizītēm, tāpat varam kaut ko palaist garām, tāpēc ir svarīgi, ka jūs mums stāstāt un rādāt aktuālās problēmas, lai mēs tās patiešām pamanītu,» teic Talsu novada domes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš. /Autores foto/
Nākamajā gadā ir vēl daudz darāmā
Viens no pirmajiem jautājumiem, ko iedzīvotāji norādīja, bija Stendes karoga laukuma bruģa segums, kas ir bojāts, jo egļu saknes maina bruģakmeņu novietojumu. «Esmu apskatījies šo laukumu un zinu situāciju,» teic Z. Brunavs. «Tā ir viena no aktualitātēm, par ko runāsim un risināsim nākamajā gadā. Bet, runājot par Brīvības ielu, mans uzstādījums ir tāds, ka trotuāram ir jāturpinās līdz Talsu ielai, kur ir pēdējā māja, jo tur pārvietojas gājēji, un tas ir bīstami, īpaši tumšajā laikā.»
Lai nerastos pārpratumi, apvienības pārvaldes vadītājs izskaidroja, kā notiek budžeta sadalījums pa pilsētām un pagastiem: «Par ielām ciemos ir atbildīgi «Latvijas Valsts ceļi» (LVC), bet par pilsētu ceļiem atbild pašvaldība, kas nozīmē, ka par ielu ārpus Stendes rūpi tur LVC, taču Brīvības iela Stendē, lai arī tā ir tranzīta iela, ir pašvaldības pārziņā. Tāpēc mēs meklējam visādus risinājumus, kā šo visu var atrisināt, lai braukšana caur Stendi ir patīkamāka. Katra pilsēta un pagasts ir atsevišķa teritoriālā vienība, kam ir savs budžets. Mēs nekādā veidā nevaram Stendes naudu iztērēt Virbos, Sabilē vai Lībagos. Katram ir sava nauda.»
Taču vissāpīgākais temats ir pirmsskola, kur jau gadiem nav atjaunota aktu zāle, kurā notiek pasākumi, kā arī sporta nodarbības bērniem. Tāpat arī bērnu gultas ir gana senas, un bērniem pašiem grūti tās atvērt, lai, piemēram, izņemtu pidžamu. «Mums nevajag pašu jaunāko vai krutāko, mums vajag, lai lietas normāli funkcionē,» bilst vecāki. «Mūs izbrīna, ka vairāku gadu laikā tas nav izdarīts, jo parasti iestādes inventāru liek budžetā un kādā no gadiem arī iegūst to visu,» atbild domes vadība. «Bērnudārzs ir otrās mājas bērniem, tāpēc ir svarīgi radīt viņiem patīkamu vidi. 4. decembrī dosimies apsekot šo ēku un noteikti pievērsīsim tam uzmanību.»
Kas notiks ar skolu?
Pēc šī jautājuma radās arī sa-traukums par Stendes skolu — cerams, to nelikvidēs? «Pēc pašreizējiem plāniem Stendes skolai apdraudējuma nav,» tā A. Bērziņš. «Par nākotni runāt es nevaru, jo tur ir jāņem vērā vairākas lietas, un viena no tām ir demogrāfija, kas visā valstī nesniedz labus rādītājus. Ir prognozēts, ka pēc četriem gadiem Talsu novadā būs nepieciešamas tikai 10 pirmās klases. Bet cerēsim, ka situācija tomēr uzlabosies un normalizēsies. Kas būs pēc astoņiem gadiem, mums grūti pateikt. Pagaidām Stendes pamatskolas jautājums nav dienas kārtībā, kas nozīmē, ka viss kārtībā.
Arī par dzelzceļa sliedēm neviens nav aizmirsis, taču tur gan nepieciešams, lai blakus valstīs iestātos miers, kas nav mūsu varā. Taču lieta, ko Stendes iedzīvotāji var mainīt, — izveidot iedzīvotāju padomi, jo Stende ir viena no tām vietām, kur padome vēl nav izveidota. Janvārī ir plānots izsludināt pieteikšanos. Stendē jābūt vismaz astoņiem kandidātiem, lai varētu notikt vēlēšanas. Domājams, ka martā notiks vēlēšanas, lai līdz marta beigām varētu apstiprināt jaunās padomes.»
«Ja iedzīvotāji nejūt vajadzību, tad jau mākslīgi padomes nav jāveido,» bilst kāds iedzīvotājs. «Pārvaldnieks mums ir ļoti labs, saikne ar iedzīvotājiem ir, katrs var ar viņu aprunāties, bet tad būs viena lieka darbība — jāiet caur padomi.»
Taču domes vadība norādīja uz vairākiem ieguvumiem pēc padomes izveides. «Tas ir vēl viens veids, kā iedzīvotāji organizēti var paust savu viedokli,» tā izpilddirektora vietnieks Valdis Bārda. «Piemēram, ja kaut kas mainās, kas ietekmē Stendi, mums obligāti jājautā viedoklis iedzīvotāju padomei, un tas vairs nebūs tikai pārvaldnieka vai tikai viena cilvēka viedoklis, bet kopienas uzticības cilvēku viedoklis. Tas pats arī otrādi — ja jūs ko vēlaties, jums ir platforma, kur sanākt kopā, izspriest un nonākt pie viena kopīga risinājuma, ko virzīt tālāk.»
#SIF_MAF2025
