“Ja tu spēj izpildīt savu uzdevumu, es pieņemu tevi. Ja tu nevari izpildīt, pat ja tev ir medaļu pilns klāsts, tad kāda ir tava vērtība?” To raidieraksta “LSMnīca” cikla “Formā!” jaunākajā epizodē retoriski vaicāja pirmā bataljona komandiere Zemessardzes vēsturē – pulkvežleitnante Anita Pizele. Viņasprāt, dzimums nav šķērslis dienestam Zemessardzē. Tiesa, ir daži praktiskas dabas jautājumi, kas sieviešu dalību bruņotajos spēkos varētu padarīt izaicinošāku nekā vīriešiem.
«Formā!»: Pirmā bataljona komandiere Zemessardzes vēsturē – pulkvežleitnante Anita Pizele #18
Sievietes bruņotajos spēkos ir apsvērušas arī visas no tā izrietošās sekas
Pēc 30 gadiem dienestā Pizele šovasar kļuva par Zemessardzes 46. kājnieku bataljona komandieri – viņa ir pirmā sieviete Zemessardzes vēsturē, kas komandē bataljonu.
Nu pagājuši jau pieci mēneši, kopš Pizele ieņem šo amatu. Viņa atzina, kā sākotnēji lielā uzmanība, ko viņa kā sieviete izpelnījusies, nonākot šajā amatā, bijusi apnicīga, taču tas bija īss brīdis.
“Pēc tam jau sabiedrība to pieņem, un tas vairs nav tik interesanti, nav tik aktuāli. (..) Es patiesībā esmu ļoti kautrīgs cilvēks. Ja varu nolaisties kaut kur maliņā, tad es nolaidīšos,” pauda Pizele.
Viņa uzskata, ka pēdējo 30 gadu laikā sievietēm kopumā izdevies pierādīt savu lomu aizsardzības jomā, un, viņasprāt, tas lielā mērā tādēļ, ka sievietes, kas pieņem lēmumu par labu dienestam bruņotajos spēkos, ir apsvērušas arī visas no tā izrietošās sekas.
“Meitenes, es uzskatu tā, ka tās, kas ir pieņēmušas lēmumu atnākt uz dienestu, viņas to lēmumu jau ir apsvērušas. Ja tomēr kaut kādā procesā parādās doma, ka varbūt es kļūdījos ar šo izvēli, tad tie cilvēki atkrīt. Bet principā tie, kas ir pieņēmuši [lēmumu], tie noturas arī dienestā, un viņi māk pielāgoties situācijai. Jo tomēr dienests prasa kaut kur pakļauties, kaut kur savu “es” nolikt malā un rūpēties par visu komandu, lai visa vienība ir apmierināta. Kas der tev, ne vienmēr var derēt visiem pārējiem,” sacīja Pizele.
“Ar laiku sievietes senajos laikos saprata, ka nomedīt mamutu nav tik grūti”
Viņa neuzskata, ka dzimums varētu būt šķērslis dienestam Zemessardzē.
“Patiesībā jau no seniem laikiem bija tāda doma, ka vīrietis ir mednieks, bet sieviete ir pavarda turētāja. Ar laiku, es domāju, arī tās sievietes senajos laikos saprata, ka nomedīt mamutu nav tik grūti. Un kāpēc gan ne? Ja vīrietis vēlas rūpēties par pavardu, neviens neaizliedz. Tāpat arī, ja dienestā nonāk sieviete, nu jā, varbūt kaut kur emocijas viņai ir vairāk, bet ja viņa nevar ar spēku, viņa ar prātu var,” pauda Pizele.
“Formā!”
Raidieraksta “LSMnīca” ciklu “Formā!” veido vecākie zemessargi Mārtiņš Spravņiks, Mārtiņš Vecvanags un Ritvars Vulis, kuri dienē Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljonā, sadarbībā ar sabiedriskā medija portālu LSM.lv.
Viņa dalījās arī ar kādu piemēru no sava komandētā bataljona: “Man Zemessardzē ir viena meitene – Sanita. Viņa ir vienkārši fantastiska. Viņa strādāja Vācijā, atgriezās atpakaļ un tagad iestājās Zemessardzē. Viņa ir vienkārši malacis. Tāds mazs rūķis skrien, mugursoma lielāka par viņu, bet viņa visu dara puišiem pa priekšu.”
Nenoliedzami Zemessardzē dienējošos gaida arī fiziskas grūtības, taču Pizele uzskata – tās visiem ir vienādas, it īpaši sākumā.
“Sākums varbūt ir grūtāks, kad ir pamatapmācība. Bez šaubām tur ir drusciņ jāpiepūlas. Bet tad ir jāpatur savs mērķis – kāpēc es esmu ieradies šeit? Tā drusciņ filozofiski jāattiecas pret tām grūtībām. Protams, ka ir grūti. Kuram viegli? Kuram patīk zem egles gulēt mežā, aukstumā, slapjumā? Tās ir tikai dažas dienas, pēc tam tu atkal esi mājās, bet tev ir zināšanu bagāža vesela, un tu jau vari pamācīt citus ar savām zināšanām. Tu vari parūpēties par savu ģimeni,” sacīja Pizele.
Formastērps un dzīvošana mežā – kā tas ir sievietei?
Tiesa, ir praktiskas lietas, ar kurām sievietēm jārēķinās militārajā dienestā, kas, piemēram, pāris dienas mežā varētu padarīt neērtākas nekā vīriešiem.
Pirmkārt, tas ir formastērps, tomēr arī šajā ziņā situācija uzlabojas.
Pizele stāstīja: “Kopš 90. gadiem forma ir mainījusies, sieviešu formās ir vairāk elementu. Par mums valsts rūpējas. Paldies viņiem. Un arvien labāki ir sporta tērpi – labi izdomāti priekš meitenēm. Bet nekas netraucē, ja vīriešu formu uzģērbs. Arī tā veļa, ko mums izdod – ja ir silti, tad kāpēc gan ne?”
Aizsardzības ministrija arī plāno nākamā gada beigās sievietēm Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) piešķirt anatomiskajai formai atbilstošus formastērpus.
Otrkārt, sievietēm militārajā dienestā sarežģītāk ir rūpēties par higiēnu. Tomēr Pizele uzsvēra, ka arī šajā ziņā nav pamata uztraukumam.
“Ar to balto dibenu ne visi izlaidīs ārā no tām zaļajām biksēm, bet to visu var panākt. To visu saprot arī puiši. Viņi visi ir saprotoši, viņi palīdzēs jebkurā brīdī. Ja komanda ir komanda, tad tur nav vispār jautājumu. Meitenēm vienkārši vairāk jāsagatavojas, jāpaņem vairāk dažādu mantu līdzi, lai par sevi varētu parūpēties,” sacīja Pizele.
“Ja daudz medaļu nepalīdz izpildīt uzdevumu – kāda ir tava vērtība?”
Savukārt vaicāta, vai kādreiz bruņotajos spēkos jutusies, ka sevi kā sievietei vairāk jāpierāda, Pizele atbildēja lakoniski – galvenais ir spēt izpildīt uzdevumu.
Viņa pauda: “Es esmu pati par sevi. Kad par šādu jautājumu domāju, tad es domāju – nav svarīgi, kas manā priekšā stāv. Virsnieks, instruktors, vīrietis. Ja tu spēj izpildīt savu uzdevumu, es pieņemu tevi. Ja tu nevari izpildīt, pat ja tev ir medaļu pilns klāsts, tad kāda ir tava vērtība?
Pizele nenoliedza, ka militārā profesija ir stresa pilna, tomēr ieteica cilvēkiem šajā jomā atrast veidu, kā “izvēdināt galvu”.
“Vienmēr ir jābūt hobijam. Vai nu tā ir grāmatu lasīšana, adīšana. Man tas ir sports. Man tas ir komandas sports. Līdz ar to es jau no bērnības zinu, kā darboties komandā. Man ir fantastiskas meitenes, Mēs joprojām spēlējam volejbolu. Un tad, kad tu nonāc, noģērb [militāro] formu, uzģērb sporta formu, nospēlē sešas spēles… Tu nevari pavilkt kājas. Tu nevari no zemes piecelties. Otrajā dienā tev viss sāp, bet tev galva ir tukša. Tev ir izsists no galvas viss tas, kas iepriekš ir bijis. Tu pārslēdzies un izkāp no tās ikdienas rutīnas un vari uz lietām paskatīties citādāk. Tev rodas jaunas idejas, jauns spars,” atzīmēja Pizele.
Klausies citas “Formā!” epizodes!
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu