Pašreizējā tempā dzimumu līdztiesības sasniegšanai Eiropas Savienībā (ES) būtu nepieciešami aptuveni 60 gadi, secināts jaunākajā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta ziņojumā. Lai paātrinātu progresu, ES šogad izziņoja jaunu sieviešu tiesību ceļvedi, kura mērķis ir veicināt sieviešu vienlīdzīgas iespējas sabiedrībā. Taču šiem centieniem paralēli pieaug arī kopiena, kas apgalvo, ka Eiropa īstenojot vīriešiem nelabvēlīgu politiku un ka vīrieši mūsdienu sabiedrībā tiekot apspiesti. Kādi ir šīs kopienas – tā dēvētās manosfēras – izplatītākie apgalvojumi, un vai tie atbilst faktiem?
Eiropa īsteno vīriešiem nelabvēlīgu politiku? Vai manosfēras apgalvojumi atbilst faktiem
Kas īsti ir “manosfēra”?
Manosfēras apzīmējums galvenokārt attiecas uz tiešsaistes kopienu tīklu, kur vīrieši dalās savās pieredzēs un uzskatos par dzimumu lomām, attiecībām un vīrišķību.
Tas ietver gan mentālās veselības atbalsta grupas, gan radikalizētas kopienas, kas izrāda naidu pret sievietēm, feminisma idejām un sociālo vienlīdzību.
Šajās kopienās valda uzskats, ka mūsdienu sabiedrība diskriminē vīriešus, atņemot viņiem to “tradicionālās” lomas, liekot justies atstumtiem, un pie tā principā ir vainojamas sievietes.
“Euranet” pētījumā secināts, ka manosfēras ideju izplatīšanos tiešsaistē pastiprina dezinformācija un mākslīgā intelekta veidoti audiovizuāli materiāli, kas ir īpaši populāri jaunu vīriešu vidū.
“Vīrišķības” ideju pieaugumu Eiropas pusaudžu vidū dokumentējis arī Beļģijas sabiedriskais medijs “RTBF”, izceļot “TikTok” ietekmi. Turklāt Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) pagājušajā oktobrī publicētajā ģenerālsekretāra ziņojumā brīdināts, ka manosfēras izplatība sakrīt ar konservatīvu uzskatu pieaugumu jaunu vīriešu vidū.
Līdzīgi novērojumi pausti arī tirgus izpētes uzņēmuma “Ipsos” pētījumā, kas analizēja dažādu paaudžu attieksmi pret sieviešu lomu sabiedrībā 31 valstī, tostarp arī 10 Eiropas valstīs. Tajā secināts, ka jauni vīrieši ir konservatīvāki nekā vecāko paaudžu pārstāvji un biežāk uzskata, ka sieviešu vienlīdzības veicināšana nozīmē diskrimināciju pret vīriešiem. “Euranet” pētījumā norādīts, ka pašreizējās tendences liecina, ka šādu uzskatu un ideju ietekme nākotnē, visticamāk, tikai pieaugs.
Kādi uzskati tiek pausti šajā kopienā, un cik tie ir pamatoti?
Viens no manosfēras apgalvojumiem ir, ka Eiropā it kā tiek īstenota vīriešiem nelabvēlīga politika, kas viņus nostādot neizdevīgā situācijā, tostarp darba tirgū.
Saskaņā ar šā gada martā publicēto Eiropas Savienības dzimumu līdztiesības ziņojumu 2023. gadā vīriešu nodarbinātība sasniedza 80 %, bet sieviešu – 70 %.
Sievietes vidēji saņēma par 12 % mazāku atalgojumu nekā vīrieši, un Latvija šajā statistikā izcēlās kā vissliktākā, ierindojoties pirmajā vietā ar 19 % starpību.
Dati norāda, ka Eiropas Savienības virzītā politika attiecībā uz dzimumu līdztiesību darba tirgū faktiski cenšas samazināt šīs plaisas un līdz pilnīgai vienlīdzībai vēl ejams tāls ceļš.
Turklāt Eiropas Komisijas aprēķini liecina, ka dzimumu nodarbinātības plaisa ekonomikā rada 370 miljardu eiro zaudējumus gadā, līdz ar to – tās mazināšana būtu ieguvums ne tikai sievietēm.
Ar šo tēmu arī saistīti apgalvojumi, ka sieviešu nodarbinātības pieaugums izraisot dzimstības kritumu un sabiedrībai tādēļ būtu jāatgriežas pie “tradicionālajām” ģimenes lomām. Šīs idejas it kā liek secināt, ka Eiropas Savienības vienlīdzības politika apdraud tradicionālo ģimenes modeli un nostāda Eiropu uz pašiznīcināšanās takas.
Tomēr Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati norāda, ka zemās dzimstības iemesli meklējami citur. Galvenokārt tie saistīti ar augstām dzīves un mājokļu izmaksām, kā arī ar nestabilu darba tirgu abiem dzimumiem. Tādējādi, saskaņā ar “Euranet” pētījumu, šiem apgalvojumiem arī nav faktiska pamata.
Manosfēras apgalvojumi bieži balstās uz nepatiesiem vai izkropļotiem priekšstatiem par vīriešu un sieviešu stāvokli sabiedrībā. Eiropas Savienības politika nav vērsta uz vīriešu “sodīšanu”, bet gan uz vēsturiski nevienlīdzīgu starta pozīciju izlīdzināšanu. Vienlīdzība nenozīmē zaudējumus kādai pusei – tā ir gan ekonomiska, gan sociāla investīcija, no kuras ieguvēji ir visi.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu