Kamēr ASV, Ukrainas un citu valstu pārstāvji turpina sarunas par Ukrainas konflikta noregulējumu, frontē norit smagas aizstāvēšanās kaujas. Neatkarīgi avoti ziņo, ka Krievijas iebrucējiem izdevies pavirzīties uz priekšu divos sektoros.
Ukrainas ziņu aģentūra “Unian” atsaucas uz neatkarīgo monitoringa projektu “DeepState” un vēsta, ka okupantiem ir panākumi Doneckas un Zaporižjas apgabalos.
Ienaidnieks pavirzījies uz priekšu Jampiļas un Huļaipoles virzienā.
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs savā ziņojumā par situāciju pēdējā diennaktī bija pieminējis, ka aizsardzības spēki šeit atvairījuši 27 ienaidnieka uzbrukumus.
Militārie analītiķi arī vēsta, ka okupanti novembrī ieņēmuši 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas jeb divas reizes vairāk nekā iepriekšējā mēnesī, un to spēku virzības temps esot ļoti straujš.
Smaga situācija saglabājas arī Mirnohradā pie ienaidnieka gandrīz pilnībā okupētās Pokrovskas. Krievijas daļas mēģina iefiltrēties pilsētā, bet tā nav ielenkta, un armijas pārstāvji šajā rajonā likvidē nelielas okupantu grupas, kas pārvietojas pa takām.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu