“Politico”: Ungārija izmanto veto tiesības un bloķē iespēju emitēt eiroobligācijas Ukrainas finansēšanai
Ungārija bloķējusi 90 miljardu eiro eiroobligāciju emisiju, liedzot Eiropas Savienībai iespēju izmantot ārkārtas plānu Ukrainas finanšu atbalstam gadījumā, ja neizdotos atrast juridisko pamatojumu iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanai, lai finansētu 165 miljardu eiro aizdevumu Kijivai. Par to ziņo “Politico”, atsaucoties uz diviem diplomātiem, kuri 5. decembrī piedalījās ES vēstnieku sanāksmē Briselē. Trešdien Eiropas Komisija ierosināja divas Ukrainas finansēšanas iespējas 2026. – 2027. gadam: ES aizņēmumu 90 miljardu eiro apmērā un “reparāciju aizdevumu”. Budapešta noraidīja ideju par kopīgu obligāciju emisiju, ko nodrošina septiņu gadu ES budžets, tikai dažas stundas pirms Vācijas kanclera Frīdriha Merca un Beļģijas premjerministra Barta de Vēvera tikšanās Briselē, kurā tika apspriesti aizdevuma nosacījumi.
Eiropas Komisija rezerves plānu ierosināja 3. decembrī, aicinot emitēt eiroobligācijas kā alternatīvu galvenajam finansēšanas mehānismam. Pamata plāns paredz nodrošināt Ukrainai “reparāciju aizdevumu” 165 miljardu eiro apmērā no Krievijas Centrālās bankas iesaldētajiem aktīviem 210 miljardu eiro apmērā, kas tiek glabāti Beļģijas finanšu depozitārijā “Euroclear”, taču Beļģija pret Briseles plānu iebilst. Valdība baidās no juridiskām problēmām un pieprasa plašākas garantijas no ES. Vācija ierosināja garantēt 25% no līdzekļiem, taču šo priekšlikumu neatbalstīja citas ES dalībvalstis.
Beļģijas parlaments 5. decembrī lēma neatdot Krievijas aktīvus Ukrainai bez juridiskām garantijām. Premjerministrs Barts De Vēvers paziņoja, ka viņa valsts joprojām ir uzticīga Eiropas vērtībām un atbalsta ukraiņus kā Krievijas agresijas upurus.Tomēr Beļģija nekonfiscēs iesaldētos Krievijas aktīvus, kamēr arī citas ES valstis neizņemsies riskus. Beļģi baidās, ka Krievijas aktīvi tiks nodoti Ukrainai kā “reparāciju aizdevums”, un pēc tam tiks atceltas sankcijas pret Krieviju.Tad Beļģija būtu spiesta atmaksāt summu, kas pārsniedz tās gada budžetu. Turklāt konfiskācija mazinātu pasaules valstu uzticību Beļģijas depozitārijam, kā arī Eiropas finanšu sistēmai kopumā. Dienu iepriekš par Krievijas aktīvu atsavināšanu Beļģijas varas iestādes mēģināja pārliecināt Frīdrihs Mercs, bet ASV uzreiz pieprasīja, lai Eiropas ierēdņi plānu bloķētu, ziņoja “Bloomberg”.
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova nāca klajā ar paziņojumu, ka Maskava gatavo atbildes pasākumus gadījumā, ja ES Krievijas aktīvus konfiscēs, Briseles ideju izmantot līdzekļus “reparāciju aizdevumam” Kijivai nosaucot par neadekvātu, jo tas kaitēs pašai savienībai.
Tikmēr laikraksts “Financial Times”, atsaucoties uz finanšu tirgus dalībniekiem un avotiem ES institūcijās, rakstīja, ka iespējamā iesaldēto Krievijas aktīvu konfiskācija varētu vājināt uzticību eiro un apdraudēt bloka globālās rezerves valūtas pozīcijas. Investīciju kompānijas “Union Investment” pārstāvis Kristians Kopfs konfiskāciju nosauca par “ārkārtīgi jūtīgu jautājumu”, uzsverot: ja ES vēlas saglabāt “miera ostas” reputāciju, līdzīgi kā Šveice, un saglabāt konkurētspēju starptautisko investīciju piesaistē, tai stingri jāievēro īpašumtiesības.
info
Uzzini pirmais
kas interesants noticis Latvijā un pasaulē,
pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā