Visbiežāk cilvēki tiek apkrāpti pa telefonu. Krāpnieki zvana, izliekas par policistiem, banku darbiniekiem vai pat “Latvenergo” un steidzina rīkoties tūlīt. Policijas pārstāve uzsver, – ja kāds prasa “ātri un tagad” rīkoties ar jūsu naudu vai internetbanku, tas jau ir signāls, ka kaut kas nav kārtībā.
Svarīgākais ir nesteigties – apstājieties, saskaitiet līdz septiņi un tikai tad domājiet, vai sarunu turpināt, uzsver eksperti.
Sļadze arī atgādina, ka policijas nekad neveic nekādas “slepenas operācijas” pa telefonu, kā arī neorganizē naudas nodošanu un neprasa internetbankas datus. Ja rodas šaubas, vienkārši sakiet: “Es ieradīšos iecirknī un visu noskaidrošu klātienē.”
Otrs lielākais krāpšanas veids ir viltus investīcijas. Krāpnieki mēnešiem ilgi zvana saviem upuriem, rada uzticību un sola lielu peļņu. Daudzi pensionāri regulāri veic maksājumus, ticot, ka “drīz varēs aizbraukt ceļojumā vai palīdzēt mazbērniem”. Eksperti aicina bērnus un mazbērnus regulāri runāt ar saviem vecākiem par krāpšanām, jo vientuļiem cilvēkiem šie zvani var kļūt par vienīgo komunikāciju.
Krāpnieki lieliski izmanto psiholoģiju – steidzina cilvēkus, iedzen stresā un noved līdz brīdim, kad viņš rīkojas nepārdomāti.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Policija brīdina par īpaši rafinētu krāpniecību. Cilvēkam piezvana krāpnieki, iegūst privātos datus, pēc tam zvana “viltus policists” un saka, ka viņa dzīvoklis tūlīt tiks pārrakstīts uz citu personu. Lai to novērstu, jāveic “slepena operācija”. Upurim detalizēti izstāsta, ko teikt notāram, māklerim un pircējam, un rezultātā dzīvoklis pa īstam tiek pārdots.
Ko darīt, ja esi apkrāpts? Eksperti aicina nekaunēties un noteikti vērsties policijā. Jo ātrāk tas tiek darīts, jo lielāka iespēja vismaz daļu naudas atgūt.
Klausies rubriku “Krāpnieku kods” katru otrdienu radio “Star FM” un “TOP radio”!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!