Ukrainas Augstākā Rada pieņēmusi likuma grozījumus, ar kuriem krievu valoda un neeksistējošā moldāvu valoda izslēgtas no valodu saraksta, kuras Ukrainā ir aizsargājamas saskaņā ar Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartu.

Parlamenta lēmums par šo valodu izslēgšanu no saraksta nāca ļoti viegli. Jautājums bija iekļauts darba kārtībā pēc Ukrainas nākamā gada budžeta apstiprināšanas, un par šo likumprojektu deputāti nolēma nerīkot debates. Likums tika pieņemts aptuveni trīs minūšu laikā un ļoti lielā vienprātībā; par to balsoja gan valdošie spēki, gan opozīcija.

Ukraina negrasās sargāt agresorvalsts valodu

Īsumā par likumprojekta būtību: tas paredz apstiprināt grozījumus virknē Ukrainas likumu saistībā ar Eiropas Reģionālo vai minoritāšu valodu hartas oficiālā tulkojuma atjaunināšanu. Iepriekšējais šīs hartas tulkojums Ukrainā tika veikts, par pamatu ņemot hartas krievisko tulkojumu, nevis oriģinālu angļu vai franču valodās.

Līdz ar to vārds “minoritāte” tika interpretēts kā “nacionālā minoritāte”, lai gan oriģinālā tas nozīmē “skaitlisku minoritāti”, kas runā šajā valodā, nevis etnisko grupu.

Krievu valoda Ukrainā ilgstošās Krievijas ietekmes dēļ tāpat ir izplatīta, tajā runā skaitliski daudz cilvēku. Šai valodai nekas nedraud, tāpēc to nav īpaši jāaizsargā, uzskata ukraiņi.

Kā norāda Ukrainas Kultūras ministrijā – hartas tulkojumā tiek atjaunoti “pareizie akcenti” un šādi grozījumi ir arī valsts drošības interesēs.

“Harta tika veidota, lai aizsargātu valodas, kuras izzūd un kurām draud asimilācija. Tā nekad nav bijusi instruments, lai veicinātu un atbalstītu agresorvalsts valodu. Mēs šobrīd par Krieviju runājam kā par agresorvalsti un tās oficiālo valodu – krievu – mūsu valsts vairs neatbalstīs,” parlamenta lēmumu atzinīgi vērtē Ukrainas valsts pilnvarotā valsts valodas aizsardzības jautājumos Olena Ivanovska.

“Tas gan nekādā veidā neietekmē privāto saziņu krieviski runājošo Ukrainas pilsoņu vidū. Protams, valsts neregulē šo sfēru, bet viņiem ir jāapzinās, ka publiskajā sfērā vajadzētu izmantot valsts valodu, kā tas noteikts likumā par Ukrainas valodas kā valsts valodas funkcionēšanu,” uzsver Ivanovska.

Atjaunots vēsturiskais taisnīgums

Likumu izmaiņas nozīmē, ka Ukrainas valsts vairs neapņemas atbalstīt krievu kultūras centrus, krievu valodas mācīšanos, grāmatu izdošanu un tamlīdzīgas aktivitātes, kā tas būs ar citām valodām, kuras Ukraina apņēmusies aizsargāt.

Valodas ombude arī norādīja, ka līdz ar šiem grozījumiem “tiek atjaunots vēsturiskais taisnīgums un šī dokumenta [hartas] loģika”. Tāpat ar šo lēmumu tiek ņemts vērā Ukrainas Konstitucionālās tiesas lēmums, kas uzdeva pie varas esošajiem sagatavot hartas “adekvātu tulkojumu”.

Līdz ar šiem grozījumiem aizsargājamās valodas statusu Ukrainā zaudējusi arī “moldāvu valoda”, jo pašā Moldovā ar likumu ir noteikts, ka šīs valsts iedzīvotāji runā rumāņu valodā, nevis “moldāvu valodā”, kā to sauca padomju laikā.

Saskaņā ar likuma grozījumiem Ukrainā aizsargājamo minoritāšu valodas būs baltkrievu, ungāru, poļu, slovāku, bulgāru, vācu, čehu, grieķu, Krimas tatāru un citas.

Likumprojektu vēl jāparaksta prezidentam Volodimiram Zelenskim, kurš, visdrīzāk, to arī darīs. Lai arī pašlaik turpinās ASV sarunas ar Krieviju par miera noregulējumu Ukrainā, kur viens no punktiem bija saistīts arī ar krievu valodas atbalstīšanu Ukrainā.

Krievu valodā joprojām runā daudzi

Pēc pilnapmēra iebrukuma sākuma Ukrainā bija sajūta, ka cilvēki patiešām cenšas runāt ukraiņu valodā. Arī tie, kuri līdz tam visu mūžu bija runājuši krieviski. Tomēr valstī joprojām ir daudz krieviski runājošu Ukrainas pilsoņu. Precīza statistika šajā jomā nav pieejama. Taču pēdējo gadu laikā Ukraina ļoti daudz dara, lai atbrīvotos no gadsimtiem ilgās pārkrieviskošanas. Tiek aizvākti padomju pieminekļi, pārdēvētas ielas.

Tas turpinās jau ilgāku laiku, piemēram, pagājušā nedēļā Kijivas dome atbalstīja hetmaņa Ivana Mazepas vārda atgriešanu ielas posmam, kas ved gar Kijivas–Pečersku klosteri. 2010.gadā Krievijas pareizticīgās baznīcas pārstāvji Ukrainā panāca šī ielas posma pārdēvēšanu “Lavras ielas” vārdā, lai klostera adrese neatrastos hetmaņa piemiņai veltītas ielā. Tagad arī šis ielas posms vienā no Kijivas atpazīstamākajām vietām atguvis savu ukrainisko nosaukumu.

Ukraiņu valodas pozīciju stiprināšanas process notiek, bet tas nav ne ātrs, ne viegs.

Piemēram, neesen tika publiskoti aptaujas rezultāti, kas uzrādīja, ka Kijivas skolās gandrīz ceturtā daļa skolotāju mācību stundu laikā izmanto krievu valodu, bet pārtraukumos tajā runā 40% pedagogu. Arī lielākā daļa skolēnu pētījumā atzinuši, ka gan mācību stundās, gan pārtraukumos runā krieviski.

Par to satraukumu pauduši Ukrainas valsts valodas aizstāvji, kas norāda, ka galvaspilsētā rādītāji ir pat zemāki, nekā citur Ukrainā. Īpašas bažas ir par gados jauno paaudzi, kas ļoti daudz laika pavada sociālajos tīklos, kur viss esot krieviski.

Valodas kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņot par kļūdu