Eiropas Savienība gatavo 19. sankciju kārtu pret Krieviju, mērķējot uz dabasgāzi
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena ir nākusi klajā ar priekšlikumu par 19. sankciju paketi pret Krieviju, kuras galvenais mērķis ir aizliegt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importu Eiropas tirgos. Šis solis tiek sperti, lai vēl vairāk apcirptu Krievijas ienākumus no fosilā kurināmā, kas tiek izmantoti kara finansēšanai. Fon der Leiena uzsvēra, ka ir pienācis laiks “aizgriezt krānu” Krievijas enerģijas piegādēm uz Eiropu.
Gatavība atteikties no Krievijas enerģijas resursiem
Eiropa pēdējos gados ir aktīvi strādājusi pie enerģijas resursu taupīšanas, piegādes ķēžu diversifikācijas un investīcijām enerģijas ieguvē, radot pamatu, lai varētu atteikties no Krievijas LNG importa. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, aptuveni 19% no ES importētās gāzes iepriekš nāca no Krievijas. Jaunais priekšlikums paredz paātrināt Krievijas LNG importa pilnīgu izbeigšanu līdz 2027. gada 1. janvārim, kas ir gadu agrāk nekā sākotnējais plāns.
Plašākas sankciju sekas un ietekme
Šī sankciju kārta ietvers ne tikai LNG importa aizliegumu, bet arī papildu pasākumus pret Krievijas enerģētikas un finanšu sektoriem. Tiek plānots iekļaut sankciju sarakstā vēl vairāk nekā 100 “ēnu flotes” kuģus, kas palīdz Krievijai apiet naftas sankcijas. Papildus tam, tiks ierobežotas darījumu iespējas ar lielākajām enerģētikas kompānijām kā “Rosņeft” un “Gazpromņeft”, kā arī tiks sasaldēti aktīvi trešajās valstīs, kas saistīti ar Krievijas naftas pārstrādi un tirdzniecību. Eiropas Komisija arī plāno pirmo reizi vērsties pret kriptovalūtu platformām un bankām, kas palīdz Krievijai apiet finanšu sankcijas.
Krievijas kara ekonomikas ierobežošana
Eiropas Komisijas vadītāja ir pārliecināta, ka sankcijas būtiski ietekmē Krievijas ekonomiku, samazinot tās piekļuvi finansējumam un ieņēmumiem. Lai gan iepriekšējās sankcijas ir jau radījušas ievērojamu spiedienu, šis jaunais solis ar LNG importa aizliegumu tiek uzskatīts par būtisku pavērsienu, lai vēl vairāk vājinātu Krievijas spēju finansēt savu agresiju. Šie pasākumi ir daļa no plašākas ES stratēģijas, lai palielinātu spiedienu uz Maskavu un panāktu miera sarunas.