G7 un Eiropas Savienība (ES) apspriež iespēju aizstāt Krievijas naftas cenu griestus ar pilnīgu jūras pakalpojumu aizliegumu, lai samazinātu Maskavas naftas ieņēmumus, vēsta aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz saviem avotiem.
Krievija eksportē vairāk nekā trešdaļu savas naftas ar tankkuģiem – galvenokārt uz Indiju un Ķīnu -, izmantojot Rietumu transporta pakalpojumus. Aizliegums izbeigtu tirdzniecību, kurā iesaistītas arī Eiropas valstis, tostarp Grieķija, Kipra un Malta.
Aizliegums varētu būt daļa no nākamās ES sankciju kārtas pret Krieviju, kas paredzēta 2026. gada sākumā, norādīja “Reuters” sarunu biedri. Tomēr viņi norādīja, ka ES vēlētos, lai aizliegums tiktu apstiprināts kopā ar plašāku G7 vienošanos, pirms ierosināt to nākamajā sankciju kārtā.
“Ukrainu nedrīkst piespiest atteikties no teritorijas”
Tikmēr Ģenerālās asamblejas prezidente bijusī Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka paziņojusi, ka Ukrainu nedrīkst piespiest atteikties no teritorijas, lai panāktu miera vienošanos, un brīdināja, ka agresijas atalgošana tikai veicinās turpmāku karu.
“Jūs nosodāt agresijas aktu, jūs to neatalgojat. Tie, kas atalgo agresiju, tā vietā, lai panāktu mieru, iegūs vēl lielāku karu,” svētdien mediju grupas “Funke” laikrakstos publicētajā intervijā norādīja Bērboka.
Krievijas diktators Vladimirs Putins ir pieprasījis, lai Ukraina atvilktu savus spēkus no Kijivas joprojām kontrolētajām Donbasa daļām.
Arī ASV ir izdarījušas spiedienu uz Ukrainu, lai tā piekāpjas, sakot, ka karš citādi nevar beigties. Ukraina līdz šim ir atteikusies.
Bērboka bija piesardzīga attiecībā uz ANO iespējamo lomu pamiera nodrošināšanā. “Vispirms ir jābūt pamieram un miera līgumam, un tad mēs varam apspriest, kā to panākt,” viņa teica. “Bet, lai to panāktu, Krievijai vispirms jābūt gatavai izbeigt karu.”
Foto: REUTERS/Ramil Sitdikov