Kāda Lielbritānijas amatpersona žurnālistiem pavēstīja, ka Stārmers “šodien informēs prezidentu Zelenski par mūsu plašāku atbalstu, tostarp par to, kā izmantot Krievijas iesaldēto valsts aktīvu vērtību, un mēs ceram, ka drīzumā tiks panākts progress šajā jautājumā”.
Eiropas Savienības (ES) plāns izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, lai finansētu Kijivas cīņu pret Krieviju, radītu tālejošas sekas ES, pagājušajā nedēļā brīdināja Maskavas vēstnieks Vācijā.
Pirms pirmdienas sarunām Londonā Makrons nosodīja Krievijas izvēlēto “eskalācijas ceļu”.
“Mēs kopā ar amerikāņiem turpināsim šos centienus, lai nodrošinātu Ukrainai drošības garantijas, bez kurām nav iespējams stabils un ilgstošs miers,” viņš rakstīja platformā “X”, piebilstot, ka “mums jāturpina izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai piespiestu to izvēlēties mieru”.
Vašingtonas sākotnējais plāns kara izbeigšanai paredzēja, ka Ukraina atdos teritorijas, ko Krievija nav spējusi iekarot kaujas laukā, apmaiņā pret drošības solījumiem, kas neatbilst Kijivas centieniem pievienoties NATO.
Taču līdz šim nav zināms, kādas drošības garantijas Ukraina varētu saņemt, lai atvairītu jebkādu turpmāku Krievijas iebrukumu, izņemot sākotnējo plānu, kas paredzēja, ka Kijivas aizsardzībai paredzētās lidmašīnas varētu atrasties Polijā.
Kopš atgriešanās amatā janvārī Tramps ir ne reizi vien izteicis savu viedokli par Ukrainu, sākotnēji pārmetot Zelenskim, ka viņš nav pateicīgs par ASV atbalstu.
Taču Baltā nama saimnieku arī kaitina, ka viņa centieni pārliecināt Putinu izbeigt karu nav devuši rezultātu, un nesen viņš noteica sankcijas Krievijas naftas uzņēmumiem.