ES prezidents noraida ASV politisko iejaukšanos un uzsver bloka autonomiju
Eiropas Savienības Padomes prezidents António Costa stingri noraidījis jebkurus mēģinājumus politiski iejaukties bloka iekšējās lietās, reaģējot uz pretrunīgi vērtētu ASV valdības dokumentu. Šis dokuments, kas tika publiskots pagājušajā nedēļā, brīdināja par Eiropas “civilizācijas iznīcināšanu” tās pašreizējās politikas rezultātā. Costa uzsvēris, ka Vašingtonai nav tiesību izlemt Eiropas pilsoņu vietā, kādas politikas ir pareizas vai ko viņiem vajadzētu balsot.
Šis ir spēcīgākais noraidījums līdz šim no kāda augsta ES amatpersonas puses Donaldam Trampam administrācijas virzienā. Costa paziņojums sekoja pēc tam, kad ASV aktualizēja savu Nacionālās drošības stratēģiju, aicinot Eiropu mainīt kursu un uzslavējot “patriotiskās Eiropas partijas”, kas iebilst pret Briseles politiku. 33 lappušu garajā dokumentā tika apgalvots, ka ne pārdomātas ekonomiskās politikas, nelegālā migrācija un pārmērīga regulēšana varētu novest pie Eiropas kā civilizācijas bojāejas.
Atskaite un Eiropas neatkarības aizstāvība
ASV dokumentā bija norādīts, ka tās mērķis ir “palīdzēt Eiropai mainīt tās pašreizējo trajektoriju.” Costa stingri iebilda, sakot, ka
“sabiedrotie neapdraudēt iejaukšanos citu sabiedroto politiskajā dzīvē vai iekšējās demokrātiskajās izvēlēs.”
Viņš aizstāvēja Eiropas autonomiju izvēlēties savu ceļu politikas veidošanā.
“Amerikas Savienotās Valstis nevar aizstāt Eiropu, lai pateiktu, kādu vīziju mums ir, un kāda ir vārda brīvība,” Costa piebilda, uzsverot, ka ES ir sava unikālā identitāte un principus, ko tā nelokāmi aizstāvēs.
ASV paliek partneris, bet ES jāstiprinās
Neskatoties uz nopietnajiem viedokļu atšķirībām, Eiropas Padomes prezidents uzsvēra, ka ASV joprojām ir sabiedrotais un partneris. Tomēr viņš norādīja uz nepieciešamību Eiropai kļūt spēcīgākai un suverēnākai.
“Ja jūs vēlaties būt stipri starptautiskajā arēnā, jums ir jābūt stipriem mājās,”
Costa sacīja, mudinot Eiropu būt pārliecinātākai par savām spējām un stiprajām pusēm globālajā mērogā. Tas nozīmē gan ekonomisko, gan politisko, gan arī digitālo pašpietiekamību. Pieaugošās politiskās spriedzes konteksts
Politiskās spriedzes starp ASV un ES ir pieaugušas arī citu iemeslu dēļ. Pagājušajā piektdienā Eiropas Komisija uzlika tehnoloģiju miljardierim Elonam Muskam piederošajai sociālo mediju platformai X (iepriekš Twitter) 120 miljonu eiro sodu par pārkāptām pārredzamības noteikumiem saskaņā ar ES likumdošanu. Musk atbildēja, aicinot ES “likvidēt” un
“atgriezties pie atsevišķām valstīm,”
kaskādē ierakstu, kuros izpaudās dusmas pret bloku.
Šis sods, ko Komisija aizstāv kā juridiski pamatotu un ko Musk var apstrīdēt tiesā, papildina ASV kritiku, ka ES netaisnīgi soda ASV lielās tehnoloģiju kompānijas un cenzē saturu tiešsaistē. Šo punktu atkārtoja arī ASV viceprezidents JD Vance Minhenes drošības konferencē agrāk šogad, apgalvojot, ka Eiropas Komisāri rīkojoties kā padomju stila komisāri. Šī ideja parādījās arī Nacionālās drošības stratēģijas pārskatā, kurā Eiropa tika apsūdzēta par
“demokrātisko procesu sabotāžu”
un nosodīta kā starptautiska organizācija, kas grauj politisko brīvību un suverenitāti. ES konsekventi aizstāv digitālos noteikumus kā rīkus patērētāju aizsardzībai un ir noraidījusi apsūdzības cenzūrā.