Gada budžets pieņemts mierīgi: Cerības un realitāte
Šķietami nemainīgā politiskā aina Latvijā šogad mūs pārsteigusi ar neierastu mieru, īpaši attiecībā uz nākamā gada budžeta pieņemšanu. Lai gan gaidas par satraucošiem debatēm un karstiem strīdiem bija augstas, sevišķi ņemot vērā, ka tas ir pēdējais budžets šī sasaukuma Saeimā un faktiski kalpo kā priekšvēlēšanu solījumu balsts, rezultāts ir bijis drīzāk pelēks un neizteiksmīgs. Kā ironiski atzīmējis politikas vērotājs Butkevičs, budžeta pieņemšana bijusi kā „istabas temperatūras ūdens” – ne silts, ne auksts, neizraisot spēcīgas emocijas vai cerības uz fundamentālām pārmaiņām.
Neattaisnotās gaidas un politiskais miers
Pēdējo mēnešu laikā politiskajā telpā vērojamās spriedzes un domstarpības lika prognozēt, ka budžeta pieņemšanas process nebūs gluds. Daudzi gaidīja asas diskusijas, partiju politiskās cīņas un iespējams, pat aizkavēšanos. Tomēr realitāte izrādījusies citāda – viss noritējis „pārsteidzoši mierīgi”, radot iespaidu, ka lielākās politiskās partijas ir panākušas kādu neformālu vienošanos vai vienkārši nevēlas publiski konfrontēties pirms gaidāmajām vēlēšanām. Šāds miers gan neuzlabo sabiedrības uzticību politiskajiem procesiem, drīzāk liek aizdomāties par varbūtēju vienaldzību pret tautas interesēm vai stratēģisku izvairīšanos no nepopulāriem lēmumiem.
Budžets kā spogulis sabiedrības problēmām
Neraugoties uz ārējo mieru, budžeta saturs joprojām atspoguļo daudzas no tām problēmām, kas skar Latvijas sabiedrību. Lai gan formāli tas ir „solījumu pildīšanas” budžets, daudzi politisko analītiķu vērtējumi liecina, ka tas nav pietiekami ambiciozs, lai risinātu tādas fundamentālas problēmas kā nabadzība, nevienlīdzība, demogrāfiskās problēmas vai veselības aprūpes un izglītības sistēmu pilnveidošana. Tas drīzāk ir mēģinājums saglabāt esošo stāvokli, nevis veikt drosmīgas un nepieciešamas reformas. Šāda pieeja rada jautājumu – vai tiešām šis ir labākais, ko varam sagaidīt no mūsu politiskās elites?
Nākamais solis: Ko sagaidīt no priekšvēlēšanu budžeta?
Šis budžets, būdams pēdējais pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām, neizbēgami tiek uztverts kā priekšvēlēšanu instruments. Politiķi bieži vien izmanto šādus budžetus, lai pieņemtu populistiskus lēmumus, kas īstermiņā varētu gūt atbalstu, bet ilgtermiņā radīt finansiālu slogu valstij. Tomēr, kā redzams, šoreiz politiskā cīņa nav bijusi tik acīmredzama. Vai tas nozīmē, ka politiskā stabilitāte ir sasniegusi jaunu līmeni, vai arī tas ir tikai stratēģisks taktikas gājiens pirms vēlēšanu kampaņas sākuma? Laiks rādīs, vai šis „mierīgais” budžets spēs nodrošināt reālu progresu vai paliks tikai kā kārtējais dokumentu kopums, kas neizraisa nekādas būtiskas pārmaiņas iedzīvotāju dzīvē.