Pastiprinoties klimata pārmaiņām, arvien vairāk Eiropas pilsētu vasarās piedzīvo ilgstošus karstuma viļņus. Tos vissmagāk izjūt lielās pilsētas Eiropas dienvidos, kas ir arī iecienīti tūristu galamērķi. Eksperti brīdina, ka karstuma viļņi vasarās kļūs arvien ilgstošāki, tāpēc ir jādomā par risinājumiem, lai mazinātu karstuma radīto negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību.
Ilgstoši karstuma viļņi apdraud blīvāk apdzīvotas pilsētas
00:00 / 03:57
Uldis Ķezberis / Latvijas Radio un Euranet Plus
Blīvāk apdzīvotās pilsētas uzkarst ātrāk siltuma salu efekta dēļ
Aizvadītā vasara bija viena no karstākajām Eiropā meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Portugālē, Spānijā un Francijā termometra stabiņš vairākas reizes pārkāpa +40 grādu pēc Celsija atzīmi.
Šovasar laikā no 1. jūnija līdz 31. augustam Eiropā no karstuma izraisītām veselības problēmām nomira vairāk nekā 24 000 cilvēku, liecina Londonas Impērijas koledžas un Londonas Higiēnas un tropu medicīnas skolas apkopotie dati.
Visspēcīgāk karstuma periodi ietekmēja lielās pilsētas, kas uzkarst straujāk nekā mazāk apdzīvotas vietas, pauda pielāgošanās klimata pārmaiņām eksperte Leona Alīna Eihela.
“Mēs redzam, ka klimata pārmaiņu ietekmē pilsētas sasilst īpaši stipri.
Tas ir saistīts ar tā saukto pilsētu siltuma salu efektu, kas nozīmē, ka pilsētas naktī uzkrāj vairāk siltuma nekā lauku apgabali.
Dažās pilsētās temperatūra var būt pat par 10 vai 15 grādiem pēc Celsija augstāka nekā apkārtējās teritorijās, kas, protams, ietekmē iedzīvotājus. Kad vairs nav garantēta nakts atdzišana un ēkas uzkrāj tik daudz siltuma, ir grūtāk labi gulēt, kas rada ar karstumu saistītas sekas, kas var būt ļoti kaitīgas mūsu veselībai,” Eihela sacīja raidsabiedrībai AMS.
Nesamazinot klimata pārmaiņas izraisošo izmešu daudzumu, situācija kļūs vēl sliktāka, brīdina klimata pārmaiņu pētnieks Otons Kaminiaris. Jo vairāk uzkarsīs pilsētas vasarās, jo vairāk tās būs nepieciešams atvēsināt.
“Ar pašreizējām tehnoloģijām tas nozīmē lielāku enerģijas patēriņu un problēmas turpmāku pasliktināšanos,” sacīja Kaminiaris.
Dažādas cilvēku grupas izjūt karstumu atšķirīgi; jādomā par visiem
Kaminiaris norādīja, ka klimata pārmaiņas visus iedzīvotājus neskar vienādi.
“Klimata pārmaiņas noteikti rada taisnīguma jautājumus, tāpēc mūsu reakcijai arī jābūt sociāli jūtīgai un taisnīgai. Karstuma viļņi nesamērīgi ietekmē vecākus cilvēkus, bērnus, slimus cilvēkus un cilvēkus, kuriem nav līdzekļu, lai sevi aizsargātu, cilvēkus kuri dzīvo enerģētiskā nabadzībā un nespēj pienācīgi atdzesēt savas mājas,” Kaminiaris sacīja intervijā radiostacijai SKAI.
Uz jautājumu, ko darīt, lai karstuma laikā aizsargātu vecāka gadagājuma cilvēkus, kuru Eiropā kļūst arvien vairāk, Kaminiaris minēja vairākus risinājumus:
“Pašvaldību līmenī būtu jānodrošina kondicionētas publiskās telpas, kaimiņu savstarpējā atbalsta tīkli un infrastruktūra, kas izstrādāta, ņemot vērā šo grupu piekļuves vajadzības.
Ja tādas pilsētas kā Atēnas nespēs pielāgoties, tas var novest pie sabiedrības veselības krīzes, piespiežot valdības tērēt milzīgus līdzekļus veselības aprūpei un ārkārtas situāciju risināšanai, atņemot šo naudu citām vajadzībām.”
Tāpat ir jādomā par aizsardzību tiem cilvēkiem, kuri arī liela karstuma laikā strādā ārpus atvēsinātām telpām, piemēram, celtnieki, lauksaimnieki vai apsargi.
Eiropas Savienība pieņem jaunu regulu; cer mudināt pilsētas rīkoties
Arī Eiropas Savienība (ES) domā par lielo pilsētu pielāgošanos klimata pārmaiņām.
Eiropas Ainavu būvnieku asociācijas prezidents Henriks Boss pastāstīja, ka nesen pieņemtā ES Dabas atjaunošanas regula varētu dot reālu impulsu pārmaiņām.
“Dabas atjaunošanas regulā ir pilsētvides sadaļa. Ja Tallinas pilsēta nākotnē vēlas saņemt Eiropas Savienības finansējumu, tai ir kaut kas jādara. Tas piespiež rīkoties.
Tā ir prasība, ka ir jāizstrādā plāns. Un uzreiz, sākot plāna izstrādi, tas arī tiks īstenots,” Boss sacīja “KuKu Raadio”.
Tieši pilsētu zaļināšana ir viens no veidiem, kā var mēģināt mazināt pārmērīga karstuma ietekmi.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu