Folkloras un seno cīņu kopai “Vilkači” – 25 spoži gadi!
Folkloras un seno cīņu kopa “Vilkači” nesen svinēja savu 25. gadadienu ar grandiozu koncertu “Sirojums”, kas norisinājās Rīgā, Tallinas ielas kvartāla koncertzālē “Angārs”. Šis pasākums bija ne vien muzikāls baudījums, bet arī aizraujošs ceļojums senatnē, godinot senču dzīvesziņu un Latvijas bagāto kultūrvēsturisko mantojumu. Ieeja pasākumā bija bez maksas, pulcējot kuplu interesentu pulku un apliecinot kopas ilggadējo nozīmi Latvijas kultūras ainavā. Koncerts, kas notika 27. septembrī, piedāvāja unikālu pieredzi, atdzīvinot vēlā dzelzs laikmeta senču kultūru un tradīcijas.
“Vilkaču” misija: Senatnes atspulgs mūsdienās
Kopa “Vilkači”, kas dibināta 2000. gada 22. septembrī, jau ceturtdaļgadsimtu velta savu darbību senā Latvijas iedzīvotāja tēla rekonstrukcijai vēlā dzelzs laikmeta periodā (9.–13. gadsimts). Šis bija vēsturisks laikmets, kad Latvijas zemē plauka drosmīgas un varenas ciltis – kurši, līvi, zemgaļi, latgaļi un sēļi. Kurši šajā laikā bija izslavēti jūras braucēji, un viena no viņu pamata nodarbēm bija došanās sirojumos uz aizjūras valstīm, kas tolaik bija tikpat ierasta nodarbošanās kā medības vai kalēja amats. Šo seno tautu spēcīgā dzīvesziņa, drosme un mīlestība pret dzimteni atspoguļojas kopas devīzē: „Ar Sauli zobenā un Pērkonu sirdī!”. Šie vārdi iedvesmo mūsdienu latviešus, it īpaši jauniešus, sajust savas saknes un novērtēt savu unikālo identitāti arvien globalizētākā un multikulturālākā pasaulē, neaizmirstot par savām tautiskajām vērtībām.
“Vilkači” ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” kolektīvs. Jau 25 gadus kopa nodarbojas ar nacionālpatriotisko audzināšanu, tradīciju un folkloras pētniecību, senā karavīra dzīvesveida un amatnieku prasmju apgūšanu, to popularizējot dažādos pasākumos, koncertos un festivālos. Pašlaik kopā darbojas vairāk nekā 20 dalībnieki – dziedātāji, cīnītāji un amatnieki, kas kopīgi atdzīvina senču dzīvesveidu un prasmes, nodarbojoties ar senu cīņu rekonstrukciju, amatniecību un muzicēšanu.
“Sirojums”: Unikālas dziesmas no sirds un kopienas loka
Koncerta “Sirojums” idejas autors un kopas vadītājs Edgars Zilberts atklāj, ka jubilāru sniegumā skanēs dziesmas, kas “aizgūtas, noklausītas un pat «nozaudētas» no citām folkloras kopām”, radot īstu “folkloras sirojumu”. Viņš uzsver, ka šajā laikā kuršu tauta bija izslavēti jūras braucēji, un došanās sirojumos uz aizjūras valstīm bija tikpat ierasta nodarbe kā medības vai kalēja amats. Koncertā tika izpildītas dziesmas, kuras parasti netiek izpildītas uz skatuves, bet skan dalībnieku saviesīgā lokā, piemēram, pie ugunskura. Vairākas dziesmu aranžijas ir speciāli radītas šim pasākumam, gūstot iedvesmu no festivāla “Baltica 2025”.
Šī jubilejas programma sniedz unikālu ieskatu ne tikai kopas muzikālajā mantojumā, bet arī attīstības ceļā, demonstrējot to dziesmu daudzveidību, kas skan gan uz skatuves, gan aiz tās. “Vilkaču” darbība ir spožs piemērs tam, kā senās tradīcijas var tikt atdzīvinātas un iepazīstinātas ar mūsdienu sabiedrību.
Senās cīņas un kultūras atspulgs
Folkloras un seno cīņu kopa “Vilkači” jau 25 gadus aktīvi nodarbojas ar senā karavīra dzīvesveida un amatnieku prasmju apgūšanu, popularizējot to dažādos pasākumos, koncertos un festivālos. Viņu misija ir kopt un popularizēt latviešu tradīcijas, kultūrvēsturisko mantojumu un mutvārdu daiļradi. Kā apliecinājums kopas aktīvajai darbībai kalpoja arī ceturtais studijas albums “Ķezbierēs”, kas izdots pagājušajā gadā. Šī grupa ne tikai dzied, bet arī aktīvi nodarbojas ar seno cīņu rekonstrukciju, amatniecību un muzicēšanu, tādējādi radot spilgtu un daudzpusīgu priekšnesumu.
“Vilkači” sevi dēvē par vēlā dzelzs laikmeta (9.–13. gadsimts) rekonstruētājiem, laikā, kad Latvijas teritorijā mita drosmīgas un varenas ciltis – kurši, līvi, zemgaļi, latgaļi un sēļi. Senču gara spēks un cīņas spars, kas atspoguļojas viņu devīzē, aicina mūsdienu latviešus, īpaši jauniešus, sajust savas saknes un novērtēt savu unikālo identitāti globalizētajā pasaulē.
Tas bija laiks, kad kuršu tauta bija izslavēti jūras braucēji, un viena no viņu pamata nodarbēm bija došanās sirojumos uz aizjūras valstīm. Šajā periodā tā bija tikpat parasta nodarbošanās kā medības vai kalēja amats. Šo seno tautu spēcīgā dzīvesziņa, drosme un mīlestība pret dzimteni ir dziļi iesakņojusies kopas darbībā un tās vēstījumā.