Latvijas Nacionālais teātris ar vērienīgu jauniestudējumu par godu Raiņa 160. jubilejai atklāj savu 107. sezonu, aicinot skatītājus uz dziļu un emocionālu ceļojumu caur latviešu dramaturģijas klasiku – lugu “Indulis un Ārija”. Šī daudzslāņainā “Baltā traģēdija”, ko režisore Indra Roga dēvē par eksistenciālu un tīru vēstījumu, izvirza jautājumus par mīlestību, pienākumu, tautas likteni un cilvēka garīgo spēku, kas joprojām rezonē ar mūsdienu sabiedrības izaicinājumiem. Jauniestudējums, kas tapis kā kopdarbs ar Valsts Akadēmisko kori “Latvija” un komponista Ērika Ešenvalda oriģinālmūziku, ir apliecinājums latviešu kultūras bagātībai un tās spējai radīt laikmetīgus mākslas darbus, kas balstīti uz nacionālām vērtībām.
Mūžīgā atgriešanās pie Raiņa: Luga, kas pārdzīvo gadsimtus
Raiņa “Indulis un Ārija”, sarakstīta trimdā 1911. gadā, ir ne tikai viens no latviešu literatūras dārgumiem, bet arī darbs, kas nemitīgi aicina uz jaunām interpretācijām. Šī jaunības traģēdija, kurā dzejnieks meistarīgi ieaudis Latvijas vēstures un folkloras motīvus, atklāj kūru virsaiša Induļa un vācu bruņinieka meitas Ārijas liktenīgo mīlestību uz 13. gadsimta Kurzemes brīvības cīņu nemierīgā fona. Bieži vien salīdzināta ar latviešu “Romeo un Džuljetu”, lugas ambīcijas sniedzas daudz tālāk, pētot tautas identitāti, brīvības cenu un mazas tautas tiesības uz pašnoteikšanos. Šie jautājumi par cilvēciskās izvēles sarežģītību un instinktu varu pār apziņu saglabā savu spēku arī pēc vairāk nekā simts gadiem, radot dziļu rezonansi arī mūsdienu skatītājā. Šodien, kad pasaule atkal meklē saprašanos un empātiju, Raiņa vēstījums ir īpaši nepieciešams.
Režisore Indra Roga, kura pati 1999. gadā šīs lugas iestudējumā atveidoja Ārijas lomu, uzskata, ka teātra spēkos ir likt Raiņa darbos paustās idejas sajust ar sirdi, ne tikai aptvert ar prātu. Viņas interpretācijā “Indulis un Ārija” iegūst žanru “Baltā traģēdija”, uzsverot vēstījuma tīrību un eksistenciālo dziļumu. “Pasaules iekarotāji sēj nāvi. Radošs stiprs gars par tādiem pārāks – triumfs vēršas kaunā. Uzvarā slēpjas zaudējums un zaudējumā uzvara. Beigās paliek sirds, kas ir visa sākums un visa beigums,” pauž Roga.
Jaunu skaņu ainavu radīšana: Ešenvalda mūzika un kora spēks
Īpašu baudījumu izrādes skaniskajā ainavā sniedz komponista Ērika Ešenvalda radītā mūzika, ko atskaņo Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” diriģenta Māra Sirmā vadībā. Šis sadarbības projekts starp teātri, kori un komponistu ir apliecinājums latviešu kultūras bagātībai un spējai radīt mūsdienīgus mākslas darbus. Ešenvalda mūzika organiski saplūst ar notikumiem uz skatuves, piešķirot dziļumu un emocionālo piesātinājumu. Koris ne tikai izpilda kompozīcijas, bet arī rada atmosfēru, iezīmējot vidi – skan mežs, kaujas lauks, liekot skatītājam pilnībā iegremdēties izrādes pasaulē.
Latvijas Nacionālais teātris jau vairāk nekā 100 gadus iedvesmo un bagātina sabiedrību, un šī jaunā sezona ar “Induli un Āriju” ir apliecinājums teātra mākslinieciskajām ambīcijām. Sezonas moto “Kvēlās ugunis” simboliski atspoguļo mīlestības un kaislības pretstatījumu naidam un vienaldzībai, iededzot sirdīs cildenas liesmas.
Aktieri un jaunais paaudzes skatījums
Izrādes titullomās iejūtas jaunie aktieri Matīss Kučinskis (Uģis) un Marta Marija Gruzdova (Vizbulīte), kuriem šis darbs prasa īpašu pieeju un emocionālu atdevi. Viņu veikums ir īpaši emocionāli uzrunājošs, parādot spēju tvērt un interpretēt Raiņa dziļās tēmas. Citas nozīmīgas lomas atveido aktieri Uldis Anže (Mintauts), Kārlis Reijers (Indulis) un Agnese Budovska (Ārija), kuri kopā ar pārējo radošo komandu veido izsmalcinātu un laikmetīgu iestudējumu. Scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis radījis askētisku un jaudīgu vizuālo telpu, bet kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone papildina kopējo estētiku.
Režisore Indra Roga uzsver, ka teātrim ir spēks likt Raiņa darbos aplūkotās tēmas – Tauta, Nāve, Mīlestība, Dzīvība, Cilvēcība – sajust ar sirdi. Šie lielie jēdzieni, kas caurvij visus Raiņa darbus, ir aktuāli arī mūsdienās, mudinot skatītājus aizdomāties par savām izvēlēm, vērtībām un cilvēcības spēku. “Indulis un Ārija” ir ne tikai stāsts par mīlestību un karu, bet arī par tautas likteni un cilvēka garīgo spēku laikā, kad viss tiek likts uz spēles. Tas ir aicinājums no jauna iepazīt klasisko darbu un aizdomāties par tā mūžīgajām vērtībām, kas joprojām ir aktuālas arī mūsdienu sabiedrībā.