Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm būs individuāli jāatlicina miljardiem eiro, lai garantētu Ukrainai steidzami nepieciešamo aizdevumu 210 miljardu eiro apmērā, ziņo izdevums “Politico”. Lielākās saistības uzņēmusies Vācija.
Ukrainai nākamgad draud 71,7 miljardu eiro budžeta deficīts un, ja netiks saņemta finansiālā palīdzība, no aprīļa būs jāsamazina valsts izdevumi. Aplēsts, ka nākamajos divos gados Kijivai būs nepieciešami 135 miljardi eiro militārās un finansiālās palīdzības.
Eiropas Savienības bankās pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā iesaldēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi aptuveni 210 miljardu eiro vērtībā. Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena aizvadītajā nedēļā ierosināja reparāciju aizdevumu Ukrainai, ko garantētu šie iesaldētie Krievijas Centrālās bankas aktīvi.
Aizdevuma garantijas, kuras plānots proporcionāli sadalīt starp bloka valstīm, ir nepieciešamas, lai nodrošinātu Beļģijas premjera Barta de Vēvera piekrišanu šim aizdevumam. Viņš iepriekš iebildis pret to, jo pastāv bažas, ka Beļģijai nelabvēlīga tiesas sprieduma gadījumā var nākties atmaksāt naudu Krievijai.
Aptuveni 185 miljardi eiro iesaldēto Krievijas aktīvu atrodas Briselē bāzētā finanšu depozitārijā “Euroclear”, bet vēl 25 miljardi eiro – dažādās Eiropas Savienības bankās.
Reparāciju aizdevumā 115 miljardi eiro paredzēti Ukrainas aizsardzības rūpniecības finansēšanai piecu gadu laikā, bet 50 miljardi eiro, lai segtu valsts budžeta vajadzības. Atlikušie 45 miljardi eiro no kopējā finansējuma tiktu izmantoti, lai atmaksātu G7 aizdevumu Ukrainai, kas tika izsniegts pagājušajā gadā.
Finanšu garantijas, kas ES dalībvalstīm būtu jāsniedz saistībā ar 210 miljardu eiro finansējuma paketi Ukrainai, aprēķinātas kā daļa no to nacionālā kopienākuma (NKI), vēsta “Politico”.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs solījis, ka Vācija nodrošinās 25 % un tas ir lielākais jebkuras valsts piedāvātais atbalsts – tie būtu 51,3 miljardi eiro.
Krietnu summu jeb 34 miljardus eiro (16 %) apņēmusies garantēt Francija. Savukārt trešais lielākais garants būtu Itālija ar 25,1 miljardu eiro (12 %).
Baltijas valstis – Lietuva, Latvija un Igaunija – šim mērķim apņēmušās novirzīt attiecīgi 934 miljonus (0,4 %), 469 miljonus (0,2 %) un 466 miljonus eiro (0,2 %).
Paredzēts, ka tādām līdz šim Kremlim draudzīgām valstīm kā Ungārijai un Slovākijai būtu jāgarantē 2,4 miljardi eiro (1,2 %) un 1,5 miljardi eiro (0,7 %).
Tomēr katras valsts kopējā summa var pieaugt, ja, piemēram, abas iepriekš minētās valstis atteiktos pievienoties iniciatīvai. Tiesa, paredzēts, ka palīdzēt Ukrainai varēs arī tās valstis, kas nav Eiropas Savienībā – arī tās varēs segt daļu no kopējās garantijas. Kā viena no šādām kandidātēm tiek minēta Norvēģija.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu