“Rokas nost no vārda brīvības un neatkarīgiem medijiem,” tāds ir protesta rīkotāju vēstījums.

Protestā pirmdien piedalījušies vairāk nekā 10 tūkstoši dalībnieku, un tas kļuvis par apmeklētāko akciju valstī pēdējo gadu laikā.

Pašreizējie noteikumi paredz, ka LRT ģenerāldirektoru var atlaist pirms termiņa tikai tad, ja LRT padome pierāda, ka tas ir sabiedrības interesēs, un par to nobalso vismaz divas trešdaļas padomes locekļu (astoņas balsis no 12). Savukārt iecerētie grozījumi rosina samazināt nepieciešamo balsu skaitu uz sešām vai septiņām.

Kritiķi brīdina, ka šie grozījumi apdraud LRT neatkarību un ir pretrunā ar Eiropas Mediju brīvības aktu. Arī Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) ir satraukta par aktuālajām norisēm saistībā ar Lietuvas sabiedrisko mediju LRT.

LŽA uzsver, ka mēģinājumi politiski ietekmēt sabiedriskā medija pārvaldību un redakcionālo neatkarību nav tikai iekšpolitisks strīds – tie ir bīstami demokrātijas erozijas simptomi.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

LŽA skaidro, ka sabiedriskie mediji eksistē, lai kontrolētu varu, atspoguļotu sabiedrībai nozīmīgus faktus un veicinātu informētu diskusiju, nevis lai pakļautos politiskajām interesēm.

Asociācijā atzīst, ka situācija Lietuvā ir īpaši satraucoša tāpēc, ka notiekošais nav vienreizējs incidents, bet gan tendence, kurā politiskie spēki cenšas paplašināt kontroli pār sabiedrisko mediju telpu. “Publiskie uzbrukumi žurnālistiem, spiediens uz LRT darbu, kā arī mēģinājumi radīt politiski izdevīgus strukturālus risinājumus grauj sabiedriskā medija reputāciju un autoritāti. Tie rada bīstamu precedentu ne tikai Lietuvai, bet visam reģionam,” norāda LŽA.

Iebilstot pret likumprojektu, kas Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas LRT padomei atvieglotu ģenerāldirektora atlaišanu, kā arī pret Seima lēmumu uz trim gadiem iesaldēt LRT budžetu, LRT žurnālisti un citi darbinieki pirmdien sāka nedēļu ilgu protesta akciju.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!