G7 valstu finanšu ministru virtuālajā sanāksmē pirmdien Japāna noraidoši reaģēja uz Briseles aicinājumu. “Japāna signalizēja, ka tā nevar izmantot aptuveni 30 miljardu ASV dolāru vērtos Krievijas iesaldētos aktīvus, kas atrodas tās teritorijā, lai izsniegtu aizdevumu Ukrainai,” izdevumam “Politico” atklāja divi ES diplomāti.
Pirms ES līderu samita 18. decembrī Eiropas Komisija (EK) cer, ka ES dalībvalstīm izdosies panākt vienošanos par sankcijām pakļauto Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam. Tomēr Beļģija, kur šie līdzekļi tiek glabāti, pretojas, bažījoties, ka tai varētu nākties atmaksāt visu summu vienai pašai, ja mainītos apstākļi un Krievija iegūtu iespēju pieprasīt savu naudu atpakaļ.
Viena no Beļģijas prasībām ir, lai arī citas G7 valstis ārpus ES piešķir Ukrainai aizdevumus, kas finansēti no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, kas atrodas to jurisdikcijā. Beļģijas premjerministrs Barts de Vēvers uzskata, ka, jo vairāk G7 sabiedroto piedalīsies šajā iniciatīvā, jo mazāks būs risks, ka Krievija varētu vērsties pret Beļģiju.
Tomēr Savienotās Valstis un Japāna ir atteikušās pievienoties Briseles priekšlikumam, spiežot ES vienai pašai uzņemties galveno Ukrainas nākotnes finansiālo vajadzību slogu. Japānas finanšu ministre Satsuki Katajama juridisku jautājumu dēļ izslēdza Krievijas aktīvu izmantošanu. Savukārt Vašingtona norādīja, ka plāno samazināt atbalstu Ukrainai pēc tam, kad tiks izmaksātas pēdējās G7 aizdevuma daļas, par ko tika panākta vienošanās vēl 2024. gadā, kad pie varas atradās iepriekšējais ASV prezidents Džo Baidens.
Tomēr G7 finanšu ministru kopīgajā paziņojumā pēc pirmdien notikušās sanāksmes norādīts, ka G7 valstis ir gatavas apsvērt iespēju konfiscēt visus iesaldētos Krievijas līdzekļus, lai palīdzētu panākt taisnīgu mieru Ukrainā.