Šodien, 19:02
Autori:
Vidusdaugavas televīzija
Ar dzīvi Latvijā ir apmierināti Aizkraukles novadā dzīvojošie ukraiņi, taču grūtības sagādā nepietiekamas valsts valodas zināšanas. Daudzi uzsver, ka vietējie ar viņiem runā krieviski, tādēļ neesot iespējas praksē uzlabot latviešu valodu. Turklāt daļa ukraiņu nevēlas sākt dzīvi atsevišķā mājoklī, jo pašvaldības izmitināšanas vietās viņiem ir iespēja būt kopā ar saviem tautiešiem.
Ludmila Besedina jau vairākus gadus mitinās Jaunjelgavas vidusskolas dienesta viesnīcā, kur šobrīd dzīvo 10 ģimenes no Ukrainas. Ar dzīvi Latvijā kopiena ir apmierināta un cer, ka arī turpmāk būs iespēja palikt pašvaldības piešķirtajās telpās.
“Gribētos, lai vēl būtu, lai atstātu tādu cenu, kāda ir tagad – pieci eiro diennaktī no cilvēka. Piemēram, mēs ar vīru maksājam 10 eiro dienā,” stāstīja Besedina.
“Dzīvoklī ir skumji, šeit – labi. Vakaros zeķes adām. Visi ir kopā, vismaz ir citi cilvēki apkārt. Turklāt mēs gandrīz visi šeit esam no viena ciema,” piebilda Irina Kosmina.
Aizkraukles novada pašvaldībā tikšanās ar tur dzīvojošajiem ukraiņiem
Foto: Novadu ziņas LTV
Tiekoties ar ukraiņiem, Aizkraukles novada pašvaldības pārstāvji uzsvēra, ka tagadējo kārtību nav plānots mainīt. Novadā esošās izmitināšanas vietas ir pieprasītas – šobrīd tajās dzīvo aptuveni 60 ukraiņu.
“Mēs nākamnedēļ skatīsim komitejā jautājumu par atbalsta saglabāšanu, un es prognozēju, ka mēs turpināsim arī atbalstīt šādā veidā mūsu Ukrainas valstspiederīgos civiliedzīvotājus, kuri pie mums šobrīd ir raduši patvērumu,” teica Aizkraukles novada domes Sociālo jautājumu komitejas vadītāja Evija Vectirāne (Zaļo un Zemnieku savienība).
Lielāks uztraukums kopienai ir par latviešu valodas apguvi. Daudzi ir apmeklējuši kursus, bet runāt latviski joprojām kautrējas.
Besedina uzsvēra: “Ar mums visi runā krieviski. Mums īpaši nav prakses.”
Ukrainiete Alla Sobčenko sacīja: “No vienas puses, it kā zini, kā kaut ko pateikt, no otras puses, kāds vārds izkrīt, un tu apjūc. Šķiet, ka saprast varu, bet pateikt nevaru.”
Medmāsa Irina Čikalo uzsvēra, ka svarīgi, lai apkārtējie ar viņu runā latviski, jo tikai tā var apgūt valodu. Ukrainiete jau divus gadus strādā Aizkraukles klīnikā.
“Kolektīvs ir draudzīgs, un mani uzņēma ļoti labi. Man patīk mācīties latviešu valodu. Pašlaik kārtoju B1 līmeņa eksāmenu,” pastāstīja Čikalo.
Viņa apgūst vidējo valodas prasmju līmeni, tādēļ nav jāuztraucas par drīzumā gaidāmajām izmaiņām. Proti, turpmāk ukraiņiem būs jānokārto valodas eksāmens A2 līmenī, lai varētu strādāt Latvijā.
Medmāsa Irina Čikalo
Foto: Novadu ziņas LTV
“Tas, manuprāt, nav ļoti sarežģīti, it īpaši, ja cilvēks jau šeit ir vairākus gadus. A2 – tas ir tas, kur ir jāsaprot pamatlietas, ko saka, un jāspēj arī pamatlīmenī atbildēt,” skaidroja Vectirāne.
No nākamā gada Ukrainas civiliedzīvotājus skars arī citas izmaiņas. Braukšana sabiedriskajā transportā turpmāk būs par maksu, tāpat būs jāmaksā arī par vizītēm pie ārsta.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu