Ieguldījumi armijā, militārajā infrastruktūrā un sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem – šie būs galvenie nākamā gada darbības virzieni aizsardzības jomā. Finansējums aizsardzībai pārsniedz divus miljardus eiro – tas ir līdz šim lielākais vēsturē. Aizsardzības ministrijā (AM) pauda, ka tas būs nozīmīgs ieguldījums nākotnē.
Nākamgad aizsardzībai kopumā paredzēti 2,16 miljardi eiro. No tiem lielākā daļa jeb 53 % paredzēti aizsardzības spēju attīstībai. Apmēram piektā daļa – personālam, uzturēšanas izdevumiem 17 %, bet 6 % infrastruktūrai.
“Tie ir 4,91 % no IKP. Tie ir vairāk nekā 2 miljardi eiro.
Pirmo reizi 2 miljardi eiro aizsardzībai, kas ir veltīti, lai mēs varētu tiešām ieguldīt šodien, lai mēs būtu drošībā, mierā, stabilitātē arī nākotnē.
Tā kā šie ieguldījumi parāda kopīgo izpratni arī sabiedrībā, valdībā par to, ka tas ir nepieciešams tagad, lai mēs būtu drošāki jau tuvākajā nākotnē,” skaidroja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”).
Nākamajā gadā militāro spēju stiprināšanai plānoti vairāki projekti, piemēram, kaujas mašīnu platformas iegāde, slāņveida pretgaisa aizsardzības sistēmas iegāde, munīcijas un ekipējuma nodrošinājuma palielināšana. Arī austrumu robežas stiprināšana, kurā iekļauti dažādi pasākumi, piemēram, šķēršļu izvietošana, dažādu sistēmu iegāde un infrastruktūras sagatavošana. Līdz gala beigām tiks arī vērtēts, vai Latvija varētu nojaukt sliedes Krievijas pierobežā, par ko pēdējā laikā bieži diskutēts.
“Ar pilnu pārliecību var teikt, ka neviens okupantu kara vilciens nebrauks [pa Latvijas teritoriju]. (..) Mums ir visas iespējas un šobrīd arī ir uzdots bruņotajiem spēkiem izvērtēt virkni šo alternatīvu attiecībā uz sliedēm,” piebilda aizsardzības ministrs.
“Skatāmies uz dažādiem risinājumiem, kādus mēs varam paveikt pie dažādu lēmumu pieņemšanas, un attiecīgi arī veikt vienlaicīgi koordināciju ar kaimiņvalstīm par viņu izvēlēm, risinājumiem, lai mēs būtu līdzīgi,” pauda Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns.
Tāpat pašlaik turpinās darbs pie dronu sienas veidošanas uz austrumu robežas. Taču bez tehniskās attīstības svarīgs ir arī cilvēks. Paredzēts vēl vairāk palielināt karavīru skaitu – gan profesionālajā, gan Valsts aizsardzības dienestā (VAD). Apmēram 20 % no profesionālajā dienestā esošajiem karavīriem ir VAD izgājušie jaunieši. NBS komandieris secinājis, ka jauniešus var iesaistīt dažādās specialitātēs, ne tikai uzdot viņiem vienkāršus uzdevumus.
“Tas pierāda viņus kā nepieciešamo instrumentu mūsu kaujas spēju veicināšanā. Šī gada iesaukums bija pirmo reizi, kad Valsts aizsardzības dienesta personālsastāvs palielinājās gandrīz par trešdaļu, kas palielina viņa kaujas spējas un gatavību atbildēt uz uzdevumiem,” teica Pudāns.
Tāpat nākamgad solīta īpaša uzmanība sadarbībai ar vietējiem uzņēmumiem, nodrošinot, ka līdz 30 % no lielajiem iepirkumiem paliks Latvijas ekonomikā.
Jāturpina atbalstīt Ukrainu, kam paredzēti 110 miljoni eiro.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu