Latvijas Pašvaldību savienība preses konferencē medijiem ir informējusi, ka pašvaldībām būs sarežģīti izveidot nākamā gada budžetu, jo, no vienas puses, pašvaldībām it kā ir papildlīdzekļi pieaugošo budžeta izmaksu segšanai, taču garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta nodrošināšanai, sociālo pabalstu apjoma palielinājumam, sociālo pakalpojumu sniedzēju izmaksu kāpuma segšanai, saimniecisko izdevumu pieaugumam un citiem līdzīgiem mērķiem valsts budžeta atbalsts ir nepietiekams. Nepietiekams ir arī valsts budžeta finansējums valsts vietējo autoceļu atjaunošanai. Kāda ir situācija Jēkabpils novadā, un kā mūsu pašvaldībai sokas ar budžeta plānošanu? Kas no aktuālajām tā pozīcijām var tikt samazinātas, kas pretēji – palielinātas? 


 


Pagaidām lemj tikai par neatraidāmiem izdevumiem un finansējumu budžeta prioritātēm

     Jēkabpils novada do­mes priekšsēdētāja vietniece izglītības un kultūras jautājumos Aija Vetere  (attēlā) informē, ka notiek darbs pie finanšu plānošanas, un šobrīd strādā ar iestāžu un administrācijas nodaļu budžeta pieprasījumiem. Taču orientējas tikai uz kontrolskaitļiem un neatraidāmajiem izdevumiem. 


– Izvērtējam pamata vajadzības, kas noteikti ir nepieciešamas. Katra iestāde var noteikt trīs prioritātes, kas būtu jāfinansē pirmkārt. Bet sīkāk par finansējumu tām vai citām vajadzībām lemsim tikai pēc tam, kad būs skaidri visi kontrolskaiļi un būs zināms, kāds pēc tam ir budžeta atlikums, –  sacīja Aija Vetere. 


 


Pašvaldības noteiktos pabalstus samazināt neplāno


    Ir pašvaldības, kas ziņo, ka ir problemātiski sabalansēt arī sociālo budžetu, jo valsts līdzfinansējums ģimenes asistenta pakalpojuma izdevumu segšanai, atelpas brīža un citiem pakalpojumiem esot ne­pietiekams. Alūksne pat ziņo, ka samazinās dažus pabalstus, ko maksā pēc savas iniciatīvas. Vaicājām, kāda situācija ir Jēkabpils novadā, vai ir plānots samazināt vai nemaksāt kādus no pašvaldības pašas noteiktajiem pabalstiem? Tāpat interesējāmies, vai 2026. gadā, pa­lielinoties minimālo ienākumu sliekšņiem, mājokļa pabalsta apmēra aprēķinā mājsaimniecībai garantēto minimālo ienākumu (GMI) sliekšņu summai piemērojot samazinātus koeficientus, iespējams, ka tas ne­gatīvi ietekmētu mazaizsargātās iedzīvotāju grupas? Valstī tiek uzsvērta demogrāfiskās situācijas uzlabošanas nepieciešamība. Pašvaldības vadībai vaicāju, vai kaut kas tiek plānots tieši ģimeņu atbalstam arī mūsu novadā? 

    – Katru gadu mainās šī mediāna, pēc kuras nosaka gan GMI, gan citu pabalstu apmēru. Šogad tie bija 754 eiro, bet nākamgad jau būs 853 eiro. Līdz ar to mainās arī GMI pabalsts no 166 eiro uz 187 eiro, kas ir 11,2% pieaugums. Un arī citi pabalsti mainās kaut kur atbilstoši šim pieaugumam. Pēc aprēķiniem pabalstiem nepieciešamā summa budžetā pieaugs par aptuveni 90 000 eiro. Mājokļa pabalstiem koeficienti paliek tie paši. Palielinās viss, kas saistīts ar atbalstu bāreņiem, bet tas ne tik ļoti iespaido mūsu budžetu, jo tur ir liela valsts atbalsta daļa. Tomēr kā būs ar bāreņu pabalstiem, zināsim tikai tad, kad būs pieņemts valsts budžets. Tad arī redzēsim, vai būs plānotais atbalsts. Ja runājam par pansionātiem, tad mūsu lielākajā iestādē – pansi­onātā «Jaunāmuiža» – uz­turēšanās maksu nākam­gad nav plānots palielināt. Ska­tīsimies, ko darīt ar pārējiem pansionātiem. Ja maksu par uzturēšanos tajos tomēr palielināsim, tad ne būtiski. Pagaidām arī nav plānots atteikties no kādiem pabalstiem, kas ir mūsu pašu iniciatīva. Ja runā par demogrāfisko situāciju, tad arī bērnu piedzimšanas pabalsts novadā kā līdz šim paliks 300 eiro apmērā. Varbūt, kad budžeta tapšana būs tuvāk nobeigumam, kas mainīsies, bet šobrīd nav indikāciju, ka varētu kaut ko samazināt. Katrā pašvaldībā ir cita situācija, piemēram, Rēzekne ir atteikusies no 750 eiro bērna piedzimšanas pabalsta, Jūr­mala to palielinājusi līdz 1000 eiro, –  stāsta Jē­kab­pils novada domes priekšsēdētāja vietnieks veselības un sociālo pakalpojumu jautājumos Aivars Va­nags (attēlā). 


 


Lai gan arvien pieaug dažādi izdevumi, tomēr arī nākamgad uzturēšanās maksu pansionātā «Jaunāmuiža» pašvaldība neplāno palielināt.


 


Nedaudz pieaug GMI saņēmēju skaits


    Jēkabpils novada So­ciālais dienests informē, ka, palielinoties ienākumu mediānai, kuru izmanto, lai noteiktu minimālo ienākumu sliekšņus (trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības slieksni, GMI slieksni) un sociālos pabalstus bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem (kas ir ikmēneša pabalsts, ja mācās; vienreizējs pabalsts, uzsākot patstāvīgu dzīvi, un pabalsts sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei), palielinās arī izdevumi sociālās palīdzības nodrošināšanai. Ja laika posmā no 2022. gada GMI pabalsta saņēmēju skaits samazinājies, tad šogad tas sācis ne­daudz palielināties. So­ciālos pabalstus lielā mērā ietekmējot arī izmaiņas iedzīvotāju ienākumos: palielinoties minimālās algas apmēram, pieaug valsts noteiktie pabalsti: pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu, atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu, atlīdzība audžuģimenēm par pienākumu pildīšanu, vienreizējs bērna piedzimšanas pa­balsts, bērna kopšanas pabalsts un citi. Tāpat arī aprēķinot mājokļa pabalstu, to ietekmē izdevumi par īri un komunālajiem maksājumiem, kā arī pa-balstu pieprasītāju skaits. Līdz ar to, veicot provizoriskos aprēķinus, 2026. gadā sociālajai palīdzībai papildus būtu nepieciešami ap 87 000 eiro. Die­nests norāda, ka šobrīd izdevumus GMI pabalstam un mājokļa pabalstam valsts kompensē tikai 30% apmērā.


    Otra lielākā izdevumu pozīcija ir sociālie pakalpojumi. Tāpēc, palielinoties diennakts maksai par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas ­pakalpojumu institūcijās (pansionātos), attiecīgi palielināsies izdevumi maksai par minēto sociālo pakalpojumu. Uz šo brīdi lielākā daļa klientu uzturas Jēkabpils novada pansi­onātos, un informācija par diennakts maksas pieaugumu 2026. gadā no šiem pansionātiem vēl neesot saņemta. 


   Dienests arī informē, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. pantā noteikts pašvaldības pienākums nodrošināt konkrētus sociālos pakalpojumus, tostarp no 2026. gada janvāra visām pašvaldībām jānodrošina dienas aprūpes centra pakalpojums, atelpas brīža pakalpojums un specializēto darbnīcu pakalpojums. Šie sociālie pakalpojumi Jē­kabpils novadā jau tiek nodrošināti, tāpēc 2026. gada budžetā būtiska palielinājuma to nodrošināšanai nebūs, jo tas jau ir plānots arī iepriekš. Savukārt ģimenes asistenta pakalpojums pašvaldībām būs obligāts no 2028. gada janvāra. Arī šis pakalpojums mūsu novadā jau kādu laiku tiek nodrošināts. Sociālajā dienestā strādā trīs sociālie mentori, kuri nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu.


Kopumā visu likumā noteikto sociālo pakalpojumu nodrošināšana paš­valdības budžetā radot lielus izdevumus, piemēram, 2024. gadā tie bijuši 2 348 000 eiro, bet valsts kompensācija šobrīd paredzēta tikai aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanai bērniem ar invaliditāti un grupu mājas pakalpojuma nodrošināšanai par personām, kuras ir nākušas no valsts ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām. 2024. gadā no valsts šim nolūkam saņemti 41 700 eiro. 


 


Novada Sociālais dienests administrē lielāko daļu sociālā budžeta, kam nākamgad būs ievērojams palielinājums. D. Gagunova foto


 


   Attiecībā uz mājokļa pabalstu esot iespējams, ka izdevumi šim mērķim palielināsies, jo tas tiek aprēķināts pēc formulas, kurā tiek ņemts vērā arī GMI līmenis. Mājokļa pabalsta aprēķinā piemērojamo koeficientu samazināšana 2026. gadā netiek plānota. Pašreiz spēkā esošie koeficienti tiek piemēroti jau visu šo gadu. Paaugstinātie koeficienti tika piemēroti tikai energokrīzes laikā.


    Ar nākamo gadu Lab­klājības ministrija arī plāno būtiski palielināt valsts sniegto atbalstu ģimenēm ar bērniem, tostarp ārpusģimenes aprūpē esošiem vai adoptētiem bērniem. Vienlaikus  pašvaldībām noteiks minimālo ikmēneša pabalsta apmēru bērna uzturam audžuģimenē (procentuālā attiecība pret minimālo algu), palielinot valsts līdzfinansējumu šim mērķim. Līdz ar to tiks veikti grozījumi pašvaldības saistošajos noteikumos. 



Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


Par projekta «Soli solī ar laiku: pārmaiņu gads» publikāciju saturu atbild «Brīvā Daugava»