„Tas ir postoši,” saka aktrise. „Ja cilvēka pašcieņa ir tik ļoti saistīta ar to, kā viņš izskatās, tas ir biedējoši! Un tas ir mulsinoši, jo ir brīži, kad es domāju, ka tas ir labāk, kad es skatos uz aktrisēm pasākumos, kuras ir tērpušās tā, kā vēlas, neatkarīgi no savas figūras — bet tad tik daudzi cilvēki aizvien lieto svara zuduma zāles… [..] Daži izvēlas būt paši, citi dara visu, lai nebūtu paši. Un vai viņi zina, ko lieto? Nevērība pret savu veselību ir biedējoša. Tas mani tagad uztrauc vairāk nekā jebkad agrāk.”
Vinsleta, kas gadiem ilgi runājusi par ķermeņa pieņemšanu, atzīst – cilvēki vairs negrib dzirdēt stāstus par ķermeņa svinēšanu, jo ir apsēsti ar ideju par perfekciju un laikam atbilstošu “Instagram seju”.
Viņa norāda, ka jaunām sievietēm vairs neesot skaidrs, kas īsti ir skaistums. Skaistums nav filtrēta, “uzpumpēta” seja, bet pieredze, dzīves pazīmes un unikālums. Vinsleta šajā fonā atgādina neērto, bet būtisko jautājumu: kāpēc mēs tik ļoti baidāmies izskatīties pēc sevis? Un – ko tas nozīmē jaunām meitenēm, kuras aug pasaulē, kur “īstais skaistums” bieži vien ir filtrēts, injicēts un izlabots?
„Un vai viņi zina, ko viņi sev potē vai dzer? Nevērība pret savu veselību ir biedējoša,” piebilda Keita. „Tas mani tagad uztrauc vairāk nekā jebkad. Tur ārā valda pilnīgs haoss.”
Kā pozitīvus piemērus Vinsleta min kolēģes Helēnu Mirenu, Toni Koleti, Andreu Raisboro un Sigurniju Vīveri – aktrises, kuras, viņasprāt, saglabā dabisku, “īstā vecuma” skaistumu.