XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki sākušies ar iespaidīgu deju uzvedumu “Viedvasara”

Rīga, 5. jūlijs. Šodien Latvijas galvaspilsētā ar krāšņiem pasākumiem ir startējuši XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, pulcējot tūkstošiem jauno talantu no visas Latvijas un diasporas. Svētku pirmās dienas centrālais notikums, kas atklāja grandiozo pasākumu, bija skatuviskās dejas uzvedums “Viedvasara”, kas notika “Xiaomi arēnā”. Šis emocionālais un enerģiskais priekšnesums, kurā piedalījās ap 3300 dejotāji no 152 deju kolektīviem, radīja neaizmirstamu svētku atmosfēru, apliecinot, ka latviešu identitāte ir daudz plašāka par ikdienišķiem stereotipiem.

“Viedvasara”: Mūsdienu stāsts tautas dejas ritmā

“Viedvasara” nav vienkārši deju izrāde; tas ir mūsdienīgs un radošs stāsts par piecu jauniešu piedzīvojumiem vasaras brīvlaikā. Viņu ceļi ved uz dažādām vidēm – laukiem, mežu, jūru, pilsētu un pat ārzemēm. Sākotnēji šķietami atrautu un individuālu pieredžu pasaulē, jauniešus vieno mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas dalīties ar saviem iespaidiem. Tomēr, gluži kā stāsta simboliskais nosaukums, viedierīces pakāpeniski atkāpjas, atklājot, ka patiesās un “viedās” atziņas rodās no ikdienišķām situācijām un maziem piedzīvojumiem, nevis virtuālās realitātes spogulī. Šis stāsts ir metafora par mūsdienu jaunieša dzīvi, kurā tehnoloģijas un realitāte savijas vienā.

Uzveduma horeogrāfiju pamatā ir latviešu tautasdziesmas un darinātas jaunas, laikmetīgas dejas, ko papildina tautiskās noskaņās sakņota mūzika. Šis izcilais darbs ir tapis, apvienojot tradicionālo un moderno, izklaidējošo un izglītojošo, radot dziļi emocionālu pieredzi gan dejotājiem, gan skatītājiem. 24 jaunās skatuviskās tautas dejas izpildīja 1.–12. klašu audzēkņi, apliecinot gan savu meistarību, gan tautas kultūras mantojuma sargāšanu un attīstīšanu.

Svētku mērogs un nozīme

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir vērienīgākais bērnu un jauniešu kultūras notikums Latvijā, kas norisinās reizi piecos gados. Šogad svētkos piedalās vairāk nekā 38 000 dalībnieku, no kuriem vairāk nekā 33 000 ir jaunieši un bērni. Šis ir lielākais dalībnieku skaits neatkarīgās Latvijas vēsturē. Svētku programma ir ļoti plaša, paredzot vairāk nekā 30 pasākumus dažādās Rīgas vietās, un daudzus no tiem varēja vērot arī tiešraidēs.

Kā uzsvēra svētku rīkotāji un Valsts prezidents, šie svētki ir ne tikai tautas tradīciju turpinājums, bet arī svarīgs instruments jaunatnes iesaistīšanai un vienotības stiprināšanai. Tā ir platforma, kurā katrs dalībnieks var izpausties, atklāt savus talantus un sajust piederību spēcīgai kultūras kustībai. Sauklis “Nāc gavilēt!” atspoguļo svētku galveno ideju – aicinājumu kopīgi radīt un svinēt Latvijas kultūru.

Šie svētki ir spilgts apliecinājums tam, ka latvietība ir dzīva un attīstīga. Tā nav tikai sēņošana vai šašlika cepšana brīvdienās; tā ir dziļa kultūras izpratne, tradīciju godāšana un nepārtraukta radoša attīstība, ko apliecina arī šāds laikmetīgs un vēstījumu bagāts deju uzvedums kā “Viedvasara”.