Palielinoties finansējumam aizsardzības nozarei, Latvijā pastiprinās arī uzmanība korupcijas riskiem. KNAB priekšnieks Jēkabs Straume sarunā ar 360 ziņām uzsver, ka pilnīga atklātība šajā jomā nav iespējama drošības apsvērumu dēļ, jo potenciālie pretinieki arī mēģina iegūt informāciju par Latvijas aizsardzības kapacitāti.
Vienlaikus ne viss aizsardzības nozarē iegādātais ir slepens. Sabiedrības par atklātību “Delna” direktores vietniece Agnija Birule norāda, ka tiek pirktas arī ikdienišķas lietas – piemēram, pārtika un citi resursi, par kuriem sabiedrībai būtu jābūt pieejamai informācijai.
Uzraugi aicina skatīties plašāk par iepirkumiem, pievēršot uzmanību arī iestāžu iekšējai darba kultūrai un integritātes sistēmām. Pēc Birules domām, būtiski ir tas, vai Aizsardzības ministrijā un saistītajās institūcijās darbojas uzticamas iekšējās kontroles sistēmas un vai sabiedrība tām var ticēt.
Gan KNAB, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji atzīst, ka Latvijā patlaban situācija korupcijas risku mazināšanā aizsardzības nozarē ir vērtējama kā salīdzinoši laba, taču brīdina – pieaugot budžetam, nākamie gadi būs izšķiroši. Straume uzsver, ka nedrīkst atslābt un jāturpina stiprināt iekšējās kontroles mehānismi.
Saskaņā ar pašreizējām prognozēm Latvijas aizsardzības budžets 2026. gadā varētu sasniegt 4,91 % no iekšzemes kopprodukta jeb aptuveni 2,16 miljardus eiro, kas padara caurspīdīgumu un uzraudzību vēl būtiskāku nekā līdz šim.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume. Foto: LETA