Lauksaimniecības un meža nozares pētījumiem atvēlēti 6 miljoni eiro. Jaunajā programmā uzsvars likts uz Latvijas pārtikas drošību un Latvijas meža resursu ilgtspējīgu un arī efektīvu izmantošanu. Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ieskatā prioritāriem jābūt pētījumiem, kas uzlabotu lauksaimniecības produktivitāti. Savukārt Meža īpašnieku biedrībā izcēla vajadzību pēc pētījumiem, kas saistīti ar piemērošanos klimata pārmaiņām. 

Lauksaimniecības un meža nozares pētījumiem atvēlēti 6 miljoni eiro

Lauksaimniecības un meža nozares pētījumiem atvēlētie 6 miljoni eiro paredzēti tuvākajiem trīs gadiem, stāstīja Zemkopības ministrijas (ZM) Stratēģijas, zināšanu un klimata departamenta pārstāve Inese Aleksejeva. 

Tieši lauksaimniecības jomā ministrijas izvirzītais pētījumu virsmērķis ir pret krīzēm noturīga Latvijas pārtikas sistēma. Pētījumus plānots veltīt nekaitīgas un veselīgas pārtikas pieejamībai, infekciju savlaicīgai novēršanai, kā arī antimikrobiālās rezistences izplatības mazināšanai dzīvniekos un pārtikas ķēdē. Tāpat plānots iegūt arī analīzi par nozares konkurētspēju, kā arī iecerēts radīt jaunus pārtikas produktus ar augstu pievienoto vērtību. 

“Viens no uzdevumiem būtu attīstīt ilgtspējīgas un klimata noturīgas audzēšanas tehnoloģijas videi saudzīgai un ekonomiski pamatotai laukkopībai un dārzkopībai. 

Tāpat stiprināt valsts pārtikas pašnodrošinājumu un ķīmisko piesārņotāju, tādu kā pesticīdu atlieku un augu toksīnu, izplatības ierobežošana. Vēlamies izstrādāt arī jaunus pārtikas produktus no lauksaimniecības izejvielām, uzsvaru liekot uz vietējiem augļiem, dārzeņiem, pākšaugiem un arī uz tādu jaunu pārtikas produktu ar augstu pievienoto vērtību izstrādi, kas tiktu iegūti no zivsaimniecības nozares izejvielām,” skaidroja ZM pārstāve. 

Savukārt otrs virziens valsts pētījumu programmā būs veltīts Latvijas meža resursiem, lai arī veicinātu nozares konkurētspēju globālajā tirgū, kā arī rastu jaunus risinājumus ilgtspējīgai meža apsaimniekošanai, saglabātu ienākumus lauku apvidos un veicinātu atjaunojamo resursu izmantošanu. 

ZM norādīja, ka turpmāk vēl noritēs diskusijas ar nozarēm par šobrīd aktuālākajiem pētījumiem. LOSP vadītāja Gunta Gūtmaņa ieskatā – prioritāriem jābūt pētījumiem, kas uzlabotu lauksaimniecības produktivitāti. 

“No mūsu puses galvenais uzstādījums, lai pētniecība būtu ar kaut kādu sasniedzamu rezultātu, lai mēs, lauksaimnieki, pēc tam šos pētījumus varētu izmantot savā darbībā un uzlabotu savu darbību. Kaut vai tādā vienā jomā, kas ir saistībā ar klimata pārmaiņām: mums paliek siltāks laiks, ir dažādas jaunas apkarojamas slimības, kukaiņi, un tur ir vajadzīgi pierādījumi no tām metodēm, kas tiešām strādā, lai tās ražas neaiziet bojā, bet mēs iegūtu ražu un pārtiku, tāpēc tas ir ļoti svarīgi. Mēs arī no sabiedrības redzam to vēlmi, ka šādiem pētījumiem ir jābūt taustāmam labumam un arī pienesumam ekonomikai, un tas ir tāds kopdarbs, tāpēc mēs arī aicinām mūsu lauksaimniecības speciālistus pieaicināt klāt pie šo mērķu uzstādīšanas. Un tāda sadarbība mums ir ar ministriju gana laba,” atzina Gūtmanis. 

Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks norādīja, ka pēc mežzinātnieku iepriekš veiktiem selekcijas un mitruma režīma regulēšanas pētījumiem daudzu gadu garumā izdevies krietni palielināt koksnes krāju, bet patlaban būtiski pētīt problēmjautājumus, kas saistīti ar piemērošanos klimata pārmaiņām. Taču, viņaprāt, patlaban pētniecībā kopumā valsts neiegulda pietiekamus līdzekļus. 

“Tā summa meža nozares pētījumiem ir ļoti maza, manuprāt, jo nozarē, kurā ir vairāku miljardu apgrozījums, šie daži miljoni pētījumiem – tas ir krietni par maz. 

Par šo tematu ir jābūt pētījumiem – jo klimats mainās –, kādas koku sugas mēs audzēsim arī pie dažādiem klimata ekstrēmiem, un viennozīmīgi šis ir viens no pētījumu virzieniem. Tad ir jaunās tehnoloģijas, attālināta datu ievākšana. Tāpat koku slimības – kā labāk rīkoties un apkarot egļu trupi, jo arī tur saistībā ar klimata pārmaiņām situācija mainās,” klāstīja Muižnieks. 

Jaunās lauksaimniecības valsts pētījumu programmas finansējums ir seši miljoni eiro, un ZM projektu konkursu plāno izsludināt vasarā.

Valodas kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņot par kļūdu