Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pieļāvis valsts vadītāja vēlēšanu iespēju Krievijas agresijas apstākļos. Taču tās var notikt vienīgi gadījumā, ja balsošanas laikā tiks garantēta drošība.
Zelenskis virtuālā preses konferencē paziņoja, ka esot gatavs vēlēšanām. Viņš arī lūgšot deputātus sagatavot priekšlikumus par iespēju izdarīt grozījumus tiesību aktos, tai skaitā likumā par vēlēšanām karastāvokļa laikā. Taču vispirms esot vajadzīgs garantēt to drošību, tāpēc viņš aicināja ASV un, iespējams, arī Eiropas valstis palīdzēt to nodrošināt.
“Kā tās var sarīkot? Kā to var izdarīt triecienu laikā, kad lido raķetes?” Ukrainas līderis uzdeva retorisku jautājumu. Nav arī skaidrs, kā varētu nobalsot militārpersonas.
Ja varētu īstenot drošās vēlēšanas, tad Ukraina būs gatava tās rīkot nākamo 60 līdz 90 dienu laikā, piebilda Zelenskis.
ASV prezidents Donalds Tramps iepriekš apsūdzēja Kijivu kara izmantošanā, lai izvairītos no vēlēšanu rīkošanas, un Zelenskis par nepamatotu nodēvēja viedokli, ka viņš turoties pie prezidenta krēsla. Vēlēšanas atliktas, jo valstī noteikts karastāvoklis pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gada februārī.
Aptauja: Par Zelenski balsotu piektdaļa ukraiņu
Zelenska izteikumi iezīmē jaunu pavērsienu Kijivas nostājā, jo sākotnēji Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka vēlēšanas notiks tikai pēc kara beigām.
Saskaņā ar kara stāvokli, prezidenta, parlamenta un pašvaldību vēlēšanas šobrīd ir aizliegtas. Zelenskis nesen norādīja, ka ir gatavs vēlēšanās nemaz nestartēt.
Bet saskaņā ar nesen veikto Kijivas Starptautiskā socioloģijas institūta aptauju tikai 22 % ukraiņu atbalsta vēlēšanas pēc pamiera ar drošības garantijām, savukārt 63 % uzskata, ka vēlēšanām jānotiek pēc kara beigām.
Bet, ja Zelenskis startētu vēlēšanās, par viņu balsotu vien 20,3 % ukraiņu, tas secināts otrdien publicētā ukraiņu kompānijas “Info Sapiens” aptaujā.
Tai pat laikā viņš joprojām ir populārākais kandidāts.
Otrajā vietā ierindojas bijušais virspavēlnieks Valērijs Zalužņijs, kurš tagad ir Ukrainas vēstnieks Lielbritānijā, kuram aptaujā atbalstu pauda 19,1 % respondentu. Un trešajā vietā ir militārā izlūkdienesta vadītājs Kirilo Budanovs ar 5,1 % atbalstu.
Miera plāns sadalīts trīs dokumentos
Zelenskis arī informēja, ka sākotnējais ASV plāns kara izbeigšanai ir sadalīts trīs dokumentos – 20 punktu vienošanās un dokumentos par drošības garantijām un Ukrainas atjaunošanu pēc kara.
Zelenskis norādījis, ka Ukraina un tās partneri šobrīd strādā kopumā pie trim dokumentiem, kas veido pamatu pašreizējiem diplomātiskajiem centieniem izbeigt karu. Teksti aptverot miera pamatlīgumu, drošības garantijas un rekonstrukciju.
Prezidents paziņojis, ka kopā ar eiropiešiem ir pabeidzis izskatīt un atjaunot plānu un ir gatavs to iesniegt ASV, lai panāktu, ka tajā iekļautos punktus var izpildīt. Attiecībā uz drošības garantijām darbs notiek gan ar amerikāņiem, gan ar eiropiešiem. Zelenskis šajā sakarā šobrīd gaida priekšlikumus no Ukrainas militārpersonām un no viņu dialoga ar amerikāņiem. Drošības garantijām vajadzētu būt līdzīgām kā NATO 5. panta garantijas, taču pie detaļām vēl strādā.
Trešais dokuments attiecas uz Ukrainas atjaunošanu, ko Zelenskis raksturoja kā būtisku valsts nākotnes plānošanai pat kara turpināšanās laikā.
KONTEKSTS:
Sarunas par iespējamo miera panākšanu Ukrainā aktivizējās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā šī gada janvārī. Viņš vairākkārt runājis un pat ticies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Augustā Tramps pieteica 50 dienu termiņu, lai izbeigtu karu Ukrainā, pretējā gadījumā draudot ar rīcību. Krievija gan neapstājās un turpināja virzību frontē, uzbrūkot civilajai infrastruktūrai un nogalinot Ukrainas civiliedzīvotājus.
2025. gada novembrī ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja 28 punktu miera plānu, pie kā iepriekš strādājušas ASV un Krievijas delegātu komandas un kas ekspertu vērtējumā bija ļoti labvēlīgs tieši Kremlim.
Ukrainas sabiedrotie Eiropā pauda neapmierinātību ar šādu piedāvājumu. 23. novembrī Ženēvā notika sarunas starp ASV, Eiropas un Ukrainas līderiem, kurās sprieda par izmaiņām ASV piedāvātajā plānā. Atjaunotā plāna detaļas netika atklātas, taču mediji ziņoja, ka tas tika saīsināts. Šobrīd tajā iekļauti 20 punkti un vairāk ievērotas Kijivas intereses. Krievija jauno piedāvājumu nosauca par nepieņemamu, bet Ukraina atzinusi, ka vissmagākās ir sarunas par teritoriju sadali.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu