Latviešu attieksme pret naudu mainās: vai bagātību vairs nevajag demonizēt?
Pēdējā laikā Latvijā arvien vairāk cilvēku sāk pievērst uzmanību uzkrājumu veidošanai un investēšanai, tomēr sabiedrības daļā joprojām valda skeptiskums un aizdomīgums pret naudas pelnīšanu un bagātību kopumā. SEB bankas vadītāja Latvijā, Ieva Tetere, raidījumā “Nākotnes kapitāls” dalās pārdomās par to, kā mainās latviešu attieksme pret finansēm, kāpēc nevajadzētu baidīties no veiksmīgas finansiālās situācijas un ko uzņēmēju noskaņojums prognozē par 2026. gadu.
Mainīgā attieksme pret finansēm: no aizdomām līdz atbildībai
Vēsturiski Latvijā daudziem dziļi iesakņojies uzskats “parāds nav brālis”, kas bieži vien ir radījis negatīvu pieskaņu arī pret pašu naudas pelnīšanas procesu. Ieva Tetere norāda, ka šī mentalitāte pakāpeniski mainās. “Finanšu pratības pamati jauniešu vidū nav pietiekami apgūti,” atzīst SEB bankas Privātpersonu segmenta mārketinga vadītājs Kristaps Sadovskis, tomēr vienlaikus redzams pieaugošs interešu līmenis par uzkrājumu veidošanu un ilgtspējīgu attīstību. Viņa arī uzsver, ka banka cenšas būt zināšanu nesējs sabiedrībā, veicinot finanšu pratības pieaugumu un palīdzot cilvēkiem pieņemt uz zināšanām balstītus lēmumus.
Neskatoties uz pieaugošo interesi par finanšu plānošanu, statistika liecina, ka, lai gan Latvijas mājsaimniecību uzkrājumu un noguldījumu kopējais apmērs turpina pieaugt, samazinās to cilvēku skaits, kuri aktīvi plāno savu budžetu. Šis paradokss norāda, ka ir nepieciešams ne tikai veidot uzkrājumus, bet arī attīstīt prasmes efektīvi pārvaldīt savus finanšu līdzekļus. Kā skaidro SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska, viens no efektīvākajiem veidiem, kā to panākt, ir princips “vispirms samaksā sev” – tātad pirms citu tēriņu veikšanas atlikt daļu no ienākumiem uzkrājumiem vai investīcijām.
Bagātības demonizācija un tās sekas
Tetere aicina nepamatoti neizolēt bagātību vai veiksmīgu cilvēku dzīvesveidu. Viņa uzsver, ka finanšu nozares ilgtermiņa perspektīvā nav priekšgalā, lai gan banku peļņa ir svārstīga. Banku darbība, tostarp peļņa un kapitāla atdeve, jāvērtē ilgtermiņā. Uzņēmēju noskaņojums ir piesardzīgs, kas atspoguļo neizmantotas attīstības iespējas.
Viņa arī atzīst, ka politiķu lēmumi var padziļināt plaisu starp turīgiem un mazāk turīgiem cilvēkiem, un tieša politiska intervence tirgus cenu mehānismā, piemēram, hipotēku likmju “atlaides”, var radīt bīstamas sekas Latvijas ekonomikai. Bankas vadītāja ir pārliecināta, ka veselīgā ekonomikā ir jābūt iespējām aizņemties arī ārpus banku sektora, tomēr šiem aizdevējiem ir jābūt uzraudzītiem, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem.
Nākotnes perspektīvas: piesardzība un ilgtspēja
Runājot par 2026. gadu, Tetere prognozē, ka ekonomiskā situācija joprojām būs trausla. Lai gan inflācija mazinās un Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu sākt procentu likmju samazināšanu nākamā gada pirmajā pusē, ekonomiskā vide prasa piesardzību. “Uzņēmumu noguldījumos joprojām vērojams pieaugums, savukārt pieprasījums pēc kreditēšanas samazinās, kas atspoguļo ļoti piesardzīgu investīciju vidi un neizmantotas attīstības iespējas,” skaidro Tetere.
Neskatoties uz ekonomisko nenoteiktību, Tetere pauž gandarījumu par pieaugošo interesi par zaļo kreditēšanu un ilgtspējīgu attīstību. Viņa uzsver, ka “SEB banka” turpinās veidot noturīgas ilgtermiņa attiecības ar klientiem, ieviešot vērtīgus tehnoloģiskos jauninājumus un saglabājot klientu vajadzības uzmanības centrā. Banka arī sniedz ilgtspējas konsultācijas uzņēmumiem, lai palīdzētu tiem saskatīt jaunas biznesa iespējas un pārvaldīt riskus.
Kopumā “SEB bankas” vadītāja aicina sabiedrību mainīt savu attieksmi pret naudu, nebaidoties no uzkrājumu veidošanas un saprātīgas ieguldīšanas, un vienlaikus uzsver nepieciešamību pēc atbildīgas un ilgtspējīgas pieejas gan individuālajās finansēs, gan visas tautsaimniecības attīstībā.